1
[Zvēru] pie nakts, kad tā apklās,
2
pie dienas, kad tā atklāsies,
3
pie Tā, kas radīja vīrieti un sievieti, –
4
patiesi, jūsu centieni ir pilnīgi dažādi!
5
Un tas, kas deva [no savas mantas], bija dievbijīgs
6
un noticēja vislabākajam,
7
tam Mēs atvieglosim [ceļu] pie visvieglākā.
8
Bet tas, kas bijis skops, [ne pēc kā] nav jutis vajadzību
9
un dēvēja par meliem vislabāko,
10
tam Mēs atvieglosim [ceļu] pie visgrūtākā
11
un viņam nelīdzēs viņa manta, kad viņš kritīs.
12
Patiesi, Mūsu ziņā ir vadīt taisni,
13
un Mums pieder pēdējā [dzīve] un pirmā,
14
un Es pabrīdināju jūs no Uguns, kas apdedzina,
15
kurā nokļūs tikai pats nelaimīgākais,
16
kas noturēja par meliem un novērsās.
17
Un nomaļus no tās tiks paturēts dievbijīgākais,
18
kas dod savu mantu attīroties
19
un nevienam nav viņam par labdarību jāatlīdzina,
20
bet tiecoties vien pie sava Visaugstākā Kunga sejas.
21
Un pēcāk viņš noteikti būs apmierināts.