1
Viņi jautā tev par trofejām, saki: “Trofeju [lieta] pieder Allāham un šim vēstnesim!”, tad bijājiet Allāhu un saliedējieties savā starpā/uzlabojiet savstarpējās attiecības. Un paklausiet Allāham un Viņa sūtnim, ja jūs esat ticīgi.
2
Ticīgie ir tikai tie, kuru sirdis bīstas tad, kad tiek pieminēts Allāhs, un, kad viņiem lasa Viņa zīmes, tās kāpina viņos ticību, un kuri uz savu Kungu vien paļaujas,
3
tie, kuri izpilda [rituālo] lūgšanu, un tērē no tā, ar ko Mēs viņus apgādājām –
4
tie arī ir tie īstenticīgie/patiesi ticīgie/pa īstam ticīgie, viņiem ir [sagatavoti] dažādi līmeņi (pakāpes) pie viņu Kunga, piedošana un dāsna apgāde (iztika).
5
Tāpat, kā tavs Kungs lika tev iziet no tavas mājas ar patiesību/patiesības vārdā, kaut arī kāda ticīgo daļa to nevēlējās gan,
6
strīdējušies ar tevi par patiesību, pēc tam, kad tā atklājās, tā, it kā viņus vestu uz nāvi, viņiem [tajā] noskatoties.
7
Un [piemini], kad Allāhs apsolījis jums vienu no divām grupām, ka tā tiks jums, un jūs tīkojuši, lai jums tiktu neapbruņotā, taču Allāhs vēlas īstenot patiesību ar Saviem vārdiem un izraut neticīgos līdz pēdējam vīram –
8
lai īstenotos patiesība un izzustu meli, ja arī noziedzniekiem [tas] nepatīk,
9
kad jūs lūdzāt pēc palīdzības savu Kungu, un Viņš atbildēja jums, [sakot]: “Es palīdzēšu jums ar tūkstoti viens aiz otra sekojošu eņģeļu!
10
Un Allāhs to darīja vien kā labu zīmi jums, un lai ar to nomierinātos jūsu sirdis. Un uzvara ir vien no Allāha – patiesi, Allāhs ir Varens un Gudrs.
11
[Lai jūsu sirdis nomierinātos], kad Viņš apklāja jūs ar snaudu kā drošuma sajūtu no Viņa, un lika nolīst pār jums ūdenim no debesīm, lai jūs ar to attīrītu, un aizdabūtu no jums projām sātana nešķīstību un lai sasietu ap jūsu sirdīm un stiprinātu ar to [jūsu] kājas(pēdas).
12
Kad tavs Kungs iedvesa eņģeļiem, [sakot]: “Es esmu ar jums, tāpēc stipriniet tos, kuri noticēja, bet to sirdīs, kuri noliedza, Es iemetīšu (iedvesīšu) bailes – tāpēc cērtiet augstāk par kaklu un cērtiet viņiem visus pirkstus!”
13
Tas ir tāpēc, ka viņi turējās pretim (pretojušies) (47:32) Allāham un Viņa sūtnim. Un tas, kurš turēsies pretim (pretosies) Allāham un Viņa sūtnim – tad Allāhs ir stiprs sodā.
14
Tāds jums [ir sods], izbaudiet nu to, un [ziniet], ka noliedzējiem [sagatavots] sods Ugunī.
15
Ak jūs, kas noticējāt! Kad tos, kuri noliedza, satiksiet uzbrukošus [jums kaujas laukā], nepavērsiet pret viņiem muguras.
16
Un, ja kāds tanī dienā pavērsīs savu muguru, ja tikai neizmainot virzienu kaujai vai pievienojoties kādai vienībai, tas būs izpelnījies Allāha dusmas un par viņa mājokli kļūs Elle, un cik tas ir slikts iznākums!
17
Un ne jau jūs viņus nogalējāt, bet gan Allāhs viņus nogalēja. Un ne jau tu meti, kad meti, bet gan Allāhs meta. Un [tas notika], lai aplaimotu ticīgos ar brīnišķīgajiem labumiem no Sevis, jo Allāhs ir Dzirdošs un Zinošs.
18
Tāds jums ir [aplaimojums]! Un [ziniet], ka Allāhs vājinās neticīgo viltīgos plānus.
19
Ja jūs prasījāt spriedumu, tad spriedums jau nāca pie jums, un, ja jūs izbeigsiet, tas būs labāk jums. Bet, ja jūs atgriezīsieties/atkārtosiet, Mēs arī atgriezīsimies/atkārtosim, un jūsu pulks/vienība/bars/pūlis jums ne ar ko nepalīdzēs, ja arī tā būs liela, un [ziniet], ka Allāhs ir ar ticīgajiem.
20
Ak jūs, kuri noticējāt! Paklausiet Allāhu un Viņa vēstnesi un nenovērsieties no viņa, dzirdējuši [viņa norādījumus].
21
Un nekļūstiet kā tie, kuri sacīja: “Mēs dzirdējām!”, taču viņi nedzird.
22
Patiesi, pašas sliktākās dzīvās būtnes Allāha priekšā ir tie kurlie, mēmie, tie, kuri nesaprot.
23
Un, ja Allāhs zinātu viņos ko labu, Viņš ļautu tiem dzirdēt, [taču viņos nav nekā laba] un, ja arī Viņš ļautu tiem dzirdēt, tie novērsdamies novērstos.
24
Ak tie, kas noticējāt! Atbildiet Allāham un šim vēstnesim, kad viņi sauc jūs pie tā, kas jūs dzīvina/dod dzīvību, un ziniet, ka Allāhs stāv/nostājas starp cilvēku un viņa sirdi un ka pie Viņa vien jūs tiksiet sapulcēti.
25
Un sargieties no soda ar pārbaudījumu, kas noteikti skartu ne tikai tos no jums, kuri dara netaisnību, un ziniet, ka Allāhs ir stiprs sodā.
26
Un pieminiet, kad jūs bija maz un jūs tikāt uzskatīti/jūs turēja par vājiem uz zemes (šajā zemē), baidījāties no tā, ka cilvēki laupīs (tvers pareizāk) jūs, taču Viņš deva jums pajumti un stiprināja jūs ar Savu palīdzību un apgādāja jūs ar tīru un labu pārtiku, lai jūs [par to] pateiktos.
27
Ak tie, kuri noticējāt! Nenododiet Allāhu un šo vēstnesi un nenododiet jums uzticēto, [to] zinot.
28
Un ziniet, ka jūsu manta un jūsu bērni ir tikai kārdinājums, un ka Allāhs – pie Viņa ir dižens atalgojums.
29
Ak tie, kuri noticējāt! Ja jūs bīsieties Allāhu, Viņš dos jums atšķiršanas spējas, nosegs jūsu sliktus darbus un piedos jums. Un Allāham ir dižens labums!(3:74)
30
Un [piemini], kad tie, kuri noliedza, vērpa viltību pret tevi, lai tevi ieslodzītu(sagūstītu), nogalinātu vai padzītu. Viņi dara viltīgi, (6:123) un Allāhs dara viltīgi, – bet Allāhs ir pārākais no tiem, kas dara viltīgi.
Sonraki 30 ayet →