1
Nē! Zvēru pie Augšāmcelšanās dienas!
2
Un nē! Zvēru pie dvēseles paškritiskas..
3
Vai tad cilvēks domā, ka Mēs nesalasīsim viņa kaulus?
4
Protams, [ka salasīsim], varot atjaunot pat viņa pirkstu galus.
5
Taču cilvēks pirms tās vēl grib pagrēkot
6
[un] jautā: “Kad būs Augšāmcelšanās diena?”
7
Bet tad, kad skatiens apzibēs,
9
un saule ar mēnesi savienosies,
10
tajā dienā teiks cilvēks: “Kur aizlaisties?!”
11
Tak nē! Nebūs nekāda glābiņa.
12
Tanī dienā pie tava Kunga vien [tev] būs jāpiestāj.
13
Tanī dienā pavēstīs cilvēkam, ko viņš paveicis un [ko] atstājis.
14
Taču cilvēks pats pret sevi ir uzskatāms pierādījums,
15
pat tad, ja viņš teiks [savus] attaisnojumus.
16
Nekustini savu mēli ar to, lai steidzīgi to [iegaumētu] –
17
Mūsu ziņā ir to apkopot un nolasīt.
18
Un, kad Mēs to nolasīsim, tad seko tā lasīšanai.
19
Pēc tam Mūsu ziņā ir to izskaidrot.
20
Nē! Tak šo straujo [dzīvi] jūs iemīlat,
21
bet to Pēdējo atstājat.
22
[Vienas] sejas tanī dienā būs spīdošas,
23
uz savu Kungu vien raugošas,
24
bet citas sejas tanī dienā būs drūmas,
25
nojaušot, ka viņiem tiks nodarīts ļaunums.
26
Nē! Kad tā sasniegs atslēgas kaulu
27
un tiks jautāts: “Kas būs vārdotājs?”
28
Un [mirstošais] pārliecināsies, ka tā ir šķiršanās,
29
un vienai grūtībai sekos cita grūtība,
30
tanī dienā pie tava Kunga vien [tev] būt nogādātam.
Sonraki 10 ayet →