1
Saki: “Man ticis atklāts, ka džinu bariņš klausījās un teica: “Mēs dzirdējām apbrīnojamu Kurānu,
2
Tas ved pie taisnā ceļa, tāpēc mēs tam noticējām. Un mēs nekad vairs savam Kungam nevienu [līdzdalībniekos] nepiedēvēsim!
3
Un [noticējām], ka mūsu Kunga diženums ir jo augsts – ne sievu Viņš nav ņēmis [Sev], ne arī bērnu.
4
Un ka mūsu dumiķis runāja par Allāhu pārmērības (18:14).
5
Un ka mēs uzskatījām, ka ne cilvēks, ne džins nekad par Allāhu nerunās melus.
6
Un ka ir bijuši tādi vīri no cilvēku vidus, kas lūdza patvērumu pie vīriem no džinu vidus, bet tie tikai kāpināja viņos bailes.
7
Un ka viņi uzskatīja tāpat kā uzskatījāt jūs – ka Allāhs nekad nevienu augšām neuzcels.
8
Un ka mēs aizsniedzām debesis un atradām tās pārpildītas ar stingriem sargiem un ugunīgām komētām.
9
Un ka mēs mēdzām tur apsēsties vietās, lai noklausītos, bet, ja tagad kāds noklausīsies, atradīs, ka viņu uzglūn komēta.
10
Un ka mēs nezinām, vai ļaunums ir vēlēts tiem, kas uz zemes, vai arī viņu Kungs vēlējies tiem taisnu ceļu.
11
Un ka no mums ir taisnīgie un no mums ir tādi, kas tādi nav. Mēs bijām atšķirīgas grupas.
12
Un ka mēs pārliecinājāmies, ka neglābsimies no Allāha uz zemes (11:20), un neglābsimies no Viņa bēgot.
13
Un ka tad, kad mēs izdzirdējām par taisnu ceļu, mēs tam noticējām. Un tas, kas tic savam Kungam, nebaidās ne [atalgojuma] zaudēšanas, ne [citu] grēku uzkrāšanas.
14
Un ka no mums ir padevīgie un no mums ir netaisnīgie. Un tie, kas ir padevušies, ir nostājušies uz taisna ceļa.
15
Bet netaisnīgie būs Ellei par malku.”
16
Un [man ticis atklāts], ka ja viņi taisni turētos pie ceļa, Mēs padzirdītu viņus ar ūdeni atliku likām,
17
lai viņus ar to pārbaudītu. Un, ja kāds no sava Kunga atgādinājuma novēršas, to Viņš pakļaus smagam sodam.
18
Un ka mošejas pieder Allāham, tāpēc nelūdziet līdzās Allāham nevienu.
19
Un ka tad, kad Allāha kalps cēlās Viņu pielūgt, tie nostājās pret viņu teju vai vieni augstāk par otriem.”
20
Saki: “Es lūdzu tikai savu Kungu un nepiedēvēju Viņam [līdzdalībniekos] neko.”
21
Saki: “Man nav varas ne jums ļaunumu [nodarīt], ne [vest jūs pie] taisna ceļa.”
22
Saki: “Mani no Allāha neviens nespēs paglābt un es neatradīšu [citu] patvērumu bez Viņa.
23
[Man ir uzticēts] tikai pienest no Allāha ziņas un [nodot] Viņa sūtījumus. Un, ja kāds Allāhu un Viņa sūtni nepaklausīs, tam tiks Elles uguns, kurā viņi būs mūžīgi uz mūžiem.”
24
[Atstāj viņus], kamēr viņi neieraudzīs to, ko viņiem apsola, un tad viņi uzzinās, kuram ir vājāki palīgi un kurš ir mazākā skaitā.
25
Saki: “Es nezinu vai tas, ko jums apsola, ir tuvu, vai arī mans Kungs dos tam kādu laiku.”
26
[Viņš ir] visa Apslēptā Zinātājs un Viņš neatklāj Savu Apslēpto nevienam,
27
izņemot tos sūtņus, kam Viņš ir ar mieru [to atklāt]. Tad Viņš liek tiem priekšā un aizmugurē vērotāju,
28
lai [pravietis] zinātu, ka viņi ir izskaidrojuši sava Kunga sūtījumus. Un Viņš aptvēra visu to, kas viņiem ir, un skaitīt saskaitīja katru lietu.