1
Viens lūdzējs ir aizlūdzis pēc soda, kas nāktu
2
pār noliedzējiem, un tam nebūtu kas to novērstu,
3
[pēc soda] no Allāha, kuram pieder pakāpieni.
4
Eņģeļi un Gars pakāpjas pie Viņa dienā, kuras ilgums/garums ir piecdesmit tūkstoši gadu.
5
Tāpēc pacieti skaistā pacietībā, –
6
viņi uzskata to par tālu,
7
bet Mēs to redzam tuvu –
8
dienā, kad debesis būs kā izkausēts metāls (18:29)
10
Un tuvinieks neprasīs pēc tuvinieka
11
[kaut arī] viens otru redzēs. Noziedznieks vēlēsies, kaut viņš atpirktos no soda tanī dienā ar saviem dēliem,
12
savu sievu un savu brāli,
13
saviem mājiniekiem, kas viņu patver,
14
un visiem tiem, kas virs zemes ir, [lai tikai/kā tik] pēc tam glābtos.
16
kas ādu noplēš no galvas, –
17
tā sauc pēc tiem, kas pagrieza muguru un novērsās,
18
sakrāja [mantību] un noglabāja.
19
Patiesi, cilvēks ir radīts nobažījies,
20
satraukts, ja viņu skar ļaunums,
21
un skops, ja viņu skar labums.
22
Tikai ne tie, kuri izpilda [rituālo] lūgšanu,
23
un kuri savās [rituālajās] lūgšanās ir pastāvīgi,
24
un kuru mantā ir zināmas tiesības,
25
prasošajam un atstumtajam pienākošas.
26
Un kuri tic Atmaksas dienai,
27
un kuri nodreb no sava Kunga soda, –
28
patiesi, no viņu Kunga soda nav drošības.
29
Un kuri sargā savas kaunuma vietas [no visa],
30
izņemot savas sievas, vai tās, kuras pārņēma varā viņu labās rokas(ir viņu rokās?), jo tādi nav nosodāmi. (23:6)
Sonraki 14 ayet →