2
[Šis ir] Raksts, [kas] nosūtīts tev, – lai tad nav no tā saspiestības (sažņaugšanās, nav saspiestas) tavās krūtīs – lai tu ar to brīdinātu, un par atgādinājumu ticīgajiem.
3
Sekojiet tam, kas jums no jūsu Kunga ir nosūtīts, un nesekojiet, bez Viņa, [citiem] palīgiem. Maz gan jūs pieminat pamācību.
4
Un cik ir pilsētu, kuras Mēs izdeldējām, – Mūsu sods pār tām nāca nakts laikā vai tiem guļot diendusā (diendusējot)!
5
Un viņu sauciens, kad Mūsu sods nāca pār tiem, bija vien vārdi: “Patiesi, mēs bijām netaisnīgi!”
6
Tak [zvēru pie Dieva], Mēs nudien iz-/jautāsim tiem, pie kā tikuši sūtīti, un nudien iz-/jautāsim [pašiem] sūtņiem!
7
Un [Zvēru pie Dieva], tad nudien Mēs pastāstīsim viņiem ar zināšanām un promesoši Mēs nebijām!
8
Un svēršana tanī dienā būs taisnīga. Tad tie, kā svari kļūs smagi, būs tie veiksmīgie.
9
Bet tie, kā svari kļūs viegli, ir tie, kuri pazaudēja pašus sevi par to, ka viņi bija netaisnīgi pret Mūsu zīmēm.
10
Un [zvēru pie Dieva], nudien Mēs jūs stiprinājām uz zemes un darījām priekš jums uz tās iztikas līdzekļus. Maz gan jūs esat pateicīgi.
11
Un [zvēru pie Dieva], nudien Mēs radījām jūs, tad izveidojām jūsu tēlus, tad teicām eņģeļiem: “Krītiet pie zemes Ādama priekšā!”, – un viņi krita, izņemot Iblīsu, [kurš] nebija no krītošiem pie zemes.
12
[Allāhs] sacīja: “Kas liedza tev krist pie zemes, kad Es tev [to] pavēlēju?, viņš atbildēja: “Es esmu labāks par viņu – mani Tu radīji no uguns, bet viņu radīji no māla!”
13
[Allāhs] sacīja: “Tad laidies lejā no tās! Neklājas tev tajā lepnoties, tāpēc ej ārā (vācies, lasies), jo tu esi [viens] no pazemotajiem!”
14
[Ibliss] atbildēja: “Atliec man līdz dienai, kad viņi tiks augšāmcelti!”
15
[Allāhs] sacīja: “Tu esi no tiem, kam dota atlaice!”
16
[Ibliss] sacīja: “Jel par to, ka Tu mani novedi uz neceļiem (15:39), [zvēru pie Dieva], es nudien piesēdējis [uzglūnēšu] viņiem uz Tava taisnā ceļa!
17
Pēc tam es noteikti nākšu pie viņiem no viņu priekšas un no aizmugures, no labās puses un no kreisās puses, un Tu neredzēsi vairākumu no viņiem pateicīgus!”
18
[Allāhs] teica: “Ej ārā (vācies, lasies) no tās nopelts (nosodīts) un atstumts. [Zvēru pie Dieva], tie no viņiem, kas tev sekos – Es nudien piepildīšu Elli ar jums visiem!
19
Un ak Ādam, dzīvojiet – tu un tava sieva – Paradīzē un ēdiet, no kurienes [vien] vēlaties, bet netuvojieties šim kokam, jo tad abi kļūsiet par [vieniem] no netaisnīgajiem!”
20
Un sātans kūdīja viņiem, lai parādītu (atklātu) viņiem to viņu kailumu, kurš bija paslēpts no viņiem, un teica: “Jūsu Kungs jums aizliedzis [ēst no] šī koka tik tāpēc, lai jūs nekļūtu par diviem eņģeļiem vai nekļūtu par [vieniem] no mūžamdzīvajiem!”
21
Un viņš apzvērēja tiem: “Es jums abiem esmu patiess labvēlis!”
22
Un tā piemānīja viņus ar viltu, un, kad viņi pagaršoja no tā koka, viņu kailums tiem atklājies/ tapis redzams, un viņi pasāka (ķērušies) lāpīt (sin.) to ar dažām Paradīzes lapām. (20:121) Un viņu Kungs pasauca viņus: “Vai tad Es neaizliedzu jums [ēst no] tā koka un neteicu jums, ka sātans jums abiem ir klajš ienaidnieks?”
23
Viņi teica: “Mūsu Kungs! Mēs izdarījām netaisnību pret sevi, un, ja Tu mums nepiedosi un mūs nežēlosi, mēs nudien būsim [vieni] no zaudētājiem!”
24
[Allāhs] atbildēja: “Laidieties [zemē un] esiet cits citam ienaidnieki! Un uz zemes jums būs gan mājoklis, gan iedzīve un iztika līdz kādam brīdim!”
25
Viņš teica: “Uz tās jūs dzīvosiet, uz tās jūs mirsiet un no tās tiksiet izņemti (izvesti, izcelti)!”
26
Ak Ādama dēli! Mēs devām jums drēbes, [kas] apsedz jūsu kailumu, un rotājumu. Bet dievbijības apģērbs – tas ir labāks. Tas ir no Allāha zīmēm, lai viņi pieminētu pamācību.
27
Ak Ādama dēli! Lai nu/jel sātans neiekārdina jūs tāpat kā viņš izveda no Paradīzes jūsu vecākus, noraujot viņiem viņu apģērbu, lai parādītu viņiem viņu kailumu. Patiesi, viņš redz jūs – viņš un viņa cilts – no kurienes jūs viņus neredzat. Patiesi, Mēs padarījām dēmonus par draugiem un aizstāvjiem tiem, kas netic.
28
Un, kad viņi izdara kādu netiklību, tie saka: “Mēs sastapām mūsu tēvus tā [darām] un mums to pavēlēja Allāhs!” Saki: “Allāhs nepavēla netiklību! Vai runājat par Allāhu to, ko nezināt?!”
29
Saki: “Mans Kungs pavēlēja taisnīgumu, un vērsiet savas sejas [pret Viņu] katras lūgšanas vietā un laikā un pielūdziet Viņu, veltot Viņam visu [savu] kalpošanu. Kā Viņš jūs radīja no sākuma, tā arī atgriezīsieties!”
30
Daļu Viņš veda taisni, bet daļa pelnīti [atrodas] maldos, jo viņi paņēma dēmonus par draugiem un aizstāvjiem Allāha vietā, un uzskata, ka viņi seko taisnam ceļam.
Sonraki 30 ayet →