1
Nūn. [Zvēru] pie rakstīkļa un pie tā, ko tie ieskrīvē.
2
Tu – ar tava Kunga žēlastību – jucis nepavisam neesi.
3
Un tev nudien [tiks] nezūdošs atalgojums.
4
Un tavs tikums nudien ir liels.
5
Tāpēc gan tu redzēsi, gan viņi redzēs,
6
kas no jums ir tas jukušais.
7
Patiesi, tavs Kungs zina labāk, kas no Viņa ceļa ir nomaldījies, un zina labāk, kas taisnam ceļam seko.
8
Tāpēc nepaklausi tiem, kuri notur [patiesību] par meliem, –
9
viņiem patiktu, ja tu piekāptos, un tad piekāptos arī viņi.
10
Un nepaklausi katrai niecībai, kas ar zvērestiem mētājas,
11
pēlējam un baumu palaidējam,
12
skopulim uz labumiem, pārkāpējam un grēkdarim, (50:25)
13
rupjam, un pie tam vēl arī viltvārdim.
14
Pat, ja viņam ir mantība un bērni.
15
Kad viņam lasa Mūsu zīmes, viņš saka: “[Tie ir] agrāko tautu stāsti!”
16
Mēs uzliksim zīmi viņam uz deguna.
17
Mēs sūtījām tiem pārbaudījumu tāpat kā sūtījām pārbaudījumu tā dārza saimniekiem, kad viņi zvērēja, ka novāks tajā [augļus] no rīta,
18
bet nav izdarījuši piebildi.
19
Un, kamēr tie gulēja, tam [dārzam] uznāca tava Kunga sods.
20
Un no rīta tas bija kā nopļauts.
21
Tad no rīta tie viens otru sauca:
22
“Dodieties agrumā uz savu tīrumu, ja taisāties/grasāties novākt ražu!”
23
Un viņi devušies, sačukstēdamies savā starpā:
24
“Lai neviens trūcīgais ar jums šodien tajā nenāktu!”
25
Un devās agrumā ar savu nodomu, spēka pilni [to īstenot].
26
Un, to ieraudzījuši, teica: “Mēs noteikti esam apmaldījušies!
27
Pat nē! Mums atņemts [ir viss]!”
28
Taisnīgākais no viņiem teica: “Vai tad es jums neteicu, – kāpēc jūs [Dievu] neteicināt?”
29
Viņi teica: “Lai mūsu Kungs top teiktin [teikts]! Mēs tiešām bijām netaisnīgi!”
30
Un tūliņ sāka viens otram pārmest.
Sonraki 22 ayet →