1
Ak sūtni! Kāpēc tu, savu sievu apmierinātību meklēdams, aizliedz [sev] to, ko Allāhs tev atļāvis? Un Allāhs ir Piedodošs un Žēlojošs.
2
Allāhs jau noteicis jums veidu, kā atbrīvoties no saviem zvērestiem. Un Allāhs ir jūsu Kungs un Viņš ir Zinošais un Gudrais.
3
Un [piemini], kad pravietis ar vienu no savām sievām runājis klusatnē, un, kad viņa to izstāstīja, bet Allāhs viņam to atklāja, viņš daļu no tā darījis viņai zināmu, bet daļu atstājis. Un, kad viņš par to viņai izstāstīja, viņa jautāja: “Kas tev par to pateica?” Viņš atbildēja: “Man pastāstīja Zinošais un Pārzinošais.”
4
Ja jūs abas to Allāha priekšā nožēlosiet, [tad vienmēr laipni], jo jūsu sirdis ir sliekušās sāņus. Bet, ja jūs pret viņu sabiedrosieties, tad [ziniet], ka viņa Atbalstītājs ir Allāhs, Džibrīls un taisnīgie ticīgie. Un bez tā visa viņam palīdz arī [citi] eņģeļi.
5
Varbūt, ja viņš no jums šķirsies, viņa Kungs viņam aizvietos jūs ar [citām] sievām, labākām par jums, padevīgām, ticīgām, paklausīgām, nožēlojošām, kalpojošām, gavējošām, gan bijušām laulībā, gan jaunavām.
6
Ak jūs, kuri noticējāt! Glābiet sevi un savas ģimenes no uguns, kuras malka ir cilvēki un akmeņi. Virs tās ir bargi un stingri eņģeļi, kas paklausa Allāhu visā, ko [vien] Viņš tiem piesaka, un izpilda visu, kas [vien] viņiem tiek pavēlēts.
7
Ak jūs, kuri noliedzāt! Netaisnojieties šodien. Jums atmaksā tikai par to, ko paši bijāt darījuši.
8
Ak jūs, kuri noticējāt! Vērsieties pie Allāha ar patiesu nožēlu! Varbūt jūsu Kungs nosegs no jums jūsu ļaunos darbus un ielaidīs jūs dārzos, zem kuriem tek upes, dienā, kad Allāhs neliks palikt pazemojumā pravietim un tiem, kas noticēja kopā ar viņu. Viņu gaisma skries viņiem pa priekšu un pa labo roku (57:12) un viņi teiks: “Mūsu Kungs! Noved mums mūsu gaismu līdz galam un piedod mums, jo Tu esi pār katru lietu Varens!”
9
Ak pravieti! Cīnies pret noliedzējiem un liekuļiem un esi ar viņiem bargs. Viņu mājoklis būs Elle un cik tas ir slikts iznākums!
10
Tiem, kuri noliedza, Allāhs dod līdzībā Nūha sievu un Lūta sievu. Viņas abas bija pie diviem Mūsu taisnīgiem kalpiem, taču nodeva tos un Allāha priekšā tie nevarēja viņām līdzēt ne nieka. Un [viņām] ticis sacīts: “Ieejiet abas Ugunī kopā ar tiem, kas [tur] ieiet!”
11
Un tiem, kuri noticēja, Allāhs dod līdzībā faraona sievu, kad viņa sacījusi: “Mans Kungs! Uzcel man māju pie Sevis Paradīzē un paglāb mani no faraona un viņa darbiem. Un paglāb mani no netaisnīgiem ļaudīm!”
12
Un arī Marjamu, Imrāna meitu, kura nosargāja savu [krekla] iegriezumu, un Mēs iepūtām tajā Mūsu garu. (21:91) Un viņa noticēja sava Kunga vārdiem un Rakstiem un bija padevīga.