1
Visi slavinājumi lai ir Allāham, kas radīja debesis un zemi un izveidoja tumsas un gaismu. Pēc tam tie, kuri nenoticēja savam Kungam, pielīdzina [Viņam citus].
2
Viņš ir Tas, kurš radīja jūs no māla, pēc tam noteica termiņu, un [cits] nosaukts termiņš(46:3) ir pie Viņa, pēc tam jūs [vēl] apšaubāt.
3
Un Viņš ir Vienīgais Īstais Tiesīgais uz pielūgsmi debesīs un uz zemes, Viņš zina jūsu slēpto (slēptās lietas) un atklāto (atklātās lietas) un zina visu, ko jūs nopelnāt.
4
[Lai arī] kāda no viņu Kunga zīmēm pie viņiem nenāktu, tie tikai novērsās no tās.
5
Un viņi nudien sauca par meliem patiesību, kad tā pie viņiem atnāca. Un tāpēc pēcāk pie viņiem nāks vēstis par to, ko viņi bija izsmējuši.
6
Vai tad viņi neredzēja, cik paaudzes Mēs iznīcinājām pirms viņiem, [kurus] Mēs stiprinājām uz zemes tā, kā nestiprinājām jūs (18:84), un uzsūtījām pār viņiem mākoņus ar lietusgāzēm, un izveidojām upes, kas tecēja zem viņiem, tad iznīcinājām viņus par viņu grēkiem un radījām pēc viņiem citus cilvēkus?
7
Un, ja Mēs nolaistu tev rakstu uz papīra un viņi pieskartos tam ar savām rokām, tad tie, kuri noliedza, teiktu: “Tā ir vien skaidra burvestība!”
8
Un viņi sacīja: “Kāpēc pie viņa nenolaižas kāds eņģelis?” Un, ja Mēs nolaistu eņģeli, lieta jau tiktu izlemta, un pēc tam viņiem nebūtu dota atlaice (2:162)
9
Un, [pat] ja Mēs par viņu darītu eņģeli, Mēs dotu tam vīrieša formu un radītu viņos to pašu sajukumu, kurā viņi sajūk.
10
Un [zvēru pie Dieva], nudien par sūtņiem smējušies arī pirms tevis, un tos no viņiem, kuri apsmēja, piemeklēja tas, par ko viņi bija smejušies. (46:26)
11
Saki: “Staigājiet (3:137) pa zemi, pēc tam paskatieties, kāds bija to, kuri sauca par meliem, gals!”
12
Saki: “Kam pieder viss, kas ir debesīs un virs zemes?” Saki: “Allāham. Viņš Pats Sev noteica žēlastību. Viņš noteikti savāks jūs Augšāmcelšanās dienai, kurā nav šaubu. Tie, kuri pazaudēja pašus sevi – tie neticēs.”
13
Viņam pieder viss, kas dus mierā naktī un dienā, un Viņš ir Dzirdošais un Zinošais.
14
Saki: “Vai tad es ņemšu par draugu un aizstāvi kādu citu, izņemot Allāhu, debesu un zemes Radītāju, ja reiz Viņš baro, bet Pats netiek barots?” Saki: “Man ir pavēlēts būt par pirmo, kas padevās,” un nudien neesi no [līdzdalībnieku] piedēvētājiem.
15
Saki: “Patiesi, es baidos no soda diženā dienā, ja nepaklausīšu savu Kungu.”
16
Tas, kurš tanī dienā tiks novērsts no tā, to Viņš žēloja gan, un tas arī ir tas skaidrais panākums.
17
Un, ja Allāhs skars tevi ar kādu kaiti, tad neviens nenovērsīs to, izņemot Viņu. Un, ja Viņš skars tevi ar kādu labumu, tad Viņš pār katru lietu ir Varens.
18
Un Viņš ir Pakļāvējs pār/-i Saviem kalpiem, un Viņš ir Gudrais Pārzinējs (6:61).
19
Saki: “Kas ir lielākais liecinieks?”, saki: “Allāhs ir liecinieks starp mani un jums. Un man tika atklāts šis Kurāns, lai es ar to brīdinātu jūs un tos, līdz kuriem tas aizies. Vai tad jūs tiešām liecināt to, ka kopā ar Allāhu ir kādi citi pielūdzamie?” Saki: “Es neliecinu!” Saki: “Viņš ir tikai viens pielūdzamais, un es esmu nepiederīgs (man nav nekā kopīga) (6:78) pie visa tā, ko jūs piedēvējat [līdzdalībniekos]!”
20
Tie, kuriem Mēs devām Rakstus, pazīst viņu tikpat [labi] kā pazīst savus bērnus. Tie, kuri pazaudēja pašus sevi – tie neticēs.
21
Un kurš ir netaisnīgāks par to, kurš izdomāja par Allāhu melus vai sauca Viņa zīmes par meliem!? Patiesi, netaisnīgie nebūs veiksmīgi [ne tagad,
22
ne] dienā, kad Mēs savāksim viņus visus, pēc tam teiksim tiem, kuri piedēvēja [līdzdalībniekus]: “Kur ir jūsu līdzdalībnieki, kuru [līdzdalību] jūs iedomājāties?”
23
Pēc tam par viņu kārdinājumu būs vien viņu teiktais: “Pie Allāha, mūsu Kunga! Nebijām mēs [līdzdalībnieku] piedēvētāji!”
24
Paskaties, kā viņi melo par sevi, un pazud (atstāj) no viņiem tas, ko viņi bija izdomājuši.
25
Un starp viņiem ir tādi, kuri klausās tevi, bet Mēs likām pār viņu sirdīm pārsegus (17:46, 18:57, 41:5), lai viņi to nesaprastu, un viņu ausīs – kurlumu. Un, ja viņi ieraudzīs visas zīmes, viņi neticēs tām, un tad, kad viņi atnāks pie tevis strīdoties, tie, kuri noliedza, teiks: “Tie ir tikai līdzšinēju tautu stāsti!”
26
Un viņi attur no tā un paši no tā turas patālu. Un viņi nejūtot izdeldē vien pašus sevi.
27
Un, ja [vien] tu redzētu, kad viņi tiks apturēti Uguns priekšā, un viņi sacīs: “Ak kaut jel mūs atgrieztu atpakaļ, tad mēs nesauktu mūsu Kunga zīmes par meliem un būtu [vieni] no ticīgajiem!”
28
Taču nē! Viņiem atklājies tas, ko viņi iepriekš bija slēpuši, un, ja viņi tiktu atgriezti, viņi atgrieztos atpakaļ pie tā, kas viņiem tika aizliegts, un viņi tik tiešām ir meļi.
29
Un viņi sacīja: “Tā ir tikai šī mūsu dzīve, un mēs netiksim augšāmcelti vis!”
30
Un, ja tu redzētu, kad viņi tiks apturēti viņu Kunga priekšā! Viņš sacīs: “Vai tad tā nav patiesība?”, viņi atbildēs: “Nudien! [Zvēram] pie mūsu Kunga!”, un Viņš sacīs: “Tad arī izbaudiet sodu par to, ka jūs bijāt nolieguši!”
Sonraki 30 ayet →