1
[Zvēru] pie [vējiem], kas izkliedēt [putekļus] izkliedē,
2
tad [pie mākoņiem], kas nastu nes,
3
tad [pie kuģiem], kas liegi/vieglītēm peld,
4
tad [pie eņģeļiem], kas sadala pavēlēto, –
5
viss, kas jums tiek apsolīts, ir tīrā patiesība!
6
Un atmaksa tik tiešām notiks!
7
[Zvēru] pie krāšņi radītām debesīm, –
8
jūs tik tiešām esat dažādās domās!
9
No viņa tiek novērsts tas, kas jau bijis novērsts.
11
Kas [savā] tumsonībā (23:54) dzīvo nevērīgi,
12
jautā: “Kad [nāks] Atmaksas diena?”
13
[Tā nāks] dienā, kad viņi degs Ugunī:
14
“Izbaudiet savu degšanu, – tas ir tas, ko jūs bijāt steidzinājuši!”
15
Patiesi, dievbijīgie būs dārzos starp avotiem,
16
saņemdami to, ko viņiem devis viņu Kungs, jo arī pirms tam viņi bija darījuši labu –
17
viņi dusēja (atdusējās) vien nelielu nakts daļu,
18
un, naktij beidzoties, viņi prasīja piedošanu,
19
un viņu mantā bija tiesa katram lūdzējam un atstumtajam.
20
Un uz zemes ir zīmes tiem, kas ir pārliecināti,
21
un jūsos pašos, vai tad jūs neredzat?
22
Un debesīs ir jūsu iztika un tas, kas jums tiek apsolīts.
23
Takšu [zvēru] pie debesu un zemes Kunga, – tā tiešām ir patiesība, tāpat kā tas, ka jūs spējat runāt!
24
Vai līdz tevis ir atnācis stāsts par Ibrāhīma godājamiem viesiem?
25
[Piemini], kad tie ienāca pie viņa un sacīja: “[Mēs sveicinām tevi] ar mieru,” viņš atbildēja: “Miers [arī jums], nepazīstami cilvēki.” (15:62)
26
Tad viņš aizgāja pie savas saimes un atnāca ar treknu telēnu,
27
pabīdīja to tuvāk viņiem un teica: “Vai tad jūs neēdīsiet?”
28
Tad viņš nojauta no viņiem kaut ko ļaunu (11:70) un viņi sacīja: “Nebaidies,” un deva viņam labu vēsti par zinošu puisi.
29
Un viņa sieva sāka vaimanās sist sev pa seju un teikt: “Neauglīga vecīte/vecenīte!”
30
Viņi atbildēja: “Šādi teica tavs Kungs! Patiesi, Viņš ir Tas Gudrais un Zinošais!”
Sonraki 30 ayet →