1
Ak jūs, kuri noticējāt! Neskrieniet Allāham un Viņa sūtnim pa priekšu. Un bijājiet Allāhu, jo Allāhs ir Dzirdošs un Zinošs.
2
Ak jūs, kuri noticējāt! Nepaceliet savas balsis pāri (virs) pravieša balsij un neuzrunājiet viņu tā, kā jūs uzrunājat viens otru, ka nepaliek jūsu darbi velti, kad jūs [to nemaz] nenojautīsiet.
3
Patiesi, tie, kuri savas balsis blakus Allāha sūtnim pazemina, ir tie, kuru sirdis Allāhs pārbaudīja dievbijībai. Viņiem [ir sagatavota] piedošana un dižens atalgojums.
4
Patiesi, vairākums no tiem, kas sauc tevi ārpus istabām, nav saprotoši.
5
Bet, ja viņi paciestos, kamēr tu pie viņiem izietu, tas gan būtu labāk viņiem. Un Allāhs ir Piedodošs un Žēlojošs.
6
Ak jūs, kuri noticējāt! Ja pie jums atnāk kāds grēcinieks (grēka gabals, grēku maiss, grēka pagale cits tulk.) ar vēsti, tad pārliecinieties [tajā] (4:94), lai [savas] neapdomības dēļ nenodarītu ļaunumu [citiem] cilvēkiem, un tad nožēlotu to, ko esat izdarījuši.
7
Un ziniet, ka jūsustarp ir Allāha sūtnis. Ja viņš jūs paklausītu daudzās lietās, tas jums noteikti sagādātu grūtības. Taču Allāhs pievija jums mīlestību pret ticību un padarīja to jūsu sirdīm skaistu. Un pievija jums nepatiku pret neticību, pārkāpumiem un neklausību. Tādi ir tie saprātīgie
8
ar Allāha svētību un žēlastību. Un Allāhs ir Zinošs un Gudrs.
9
Un, ja divas ticīgo grupas cīnīsies savā starpā (viena pret otru), tad salabiniet (samieriniet, saliedējiet) viņus(starp viņiem). Un, ja kāda no tām apspiedīs otru, tad cīnieties pret to, kas apspiež, kamēr tā neatgriezīsies pie Allāha nolikumiem. Un, ja tā atgriezīsies, tad salabiniet (samieriniet, saliedējiet) viņus (starp viņiem) pēc taisnīguma un esiet taisnprātīgi. Patiesi, Allāhs taisnprātīgos mīl.
10
Ticīgie ir brāļi, tāpēc salabiniet (samieriniet, saliedējiet) brāļus (starp brāļiem) un bijājiet Allāhu, lai jūs taptu apžēloti.
11
Ak jūs, kuri noticējāt! Lai vieni ļaudis neizsmej (nesmejas)citus ļaudis, – varbūt tie ir labāki par viņiem, un [lai] vienas sievietes [neizsmej] citas sievietes – varbūt tās ir labākas par viņām. Nedariet pāri viens otram un neapsaukājiet viens otru ar pavārdiem (iesaukām, palamām). Cik slikti ir nest grēcinieka (grēka gabalu, grēku maisu, grēka pagali) vārdu pēc tam, [kad ir nēsāts] ticīgā vārds. Un, ja kāds nenožēlos, tad netaisnīgie būs tieši viņi.
12
Ak jūs, kuri noticējāt! Izvairieties no daudziem pieņēmumiem, jo daži no pieņēmumiem ir grēks. Un neizsekojiet viens otru. Un lai neviens no jums netenko par otru – vai kādam no jums patiktu ēst sava miruša brāļa miesu, kad jums tas šķiet pretīgi? Un bijājiet Allāhu, – patiesi, Allāhs ir nožēlas Pieņēmējs un Žēlotājs.
13
Ak cilvēki! Mēs radījām jūs no vīrieša un sievietes un pataisījām jūs par tautām un ciltīm, lai jūs viens otru iepazītu. Patiesi, no jums tas godājamākais Allāha priekšā ir tas dievbijīgākais. Patiesi, Allāhs ir Zinošs un Pārzinošs.
14
Beduīni teica: “Mēs esam noticējuši!” Atbildi: “Jūs nenoticējāt. Taču sakiet: mēs esam padevušies! Jo ticība vēl nav iegājusi jūsu sirdīs. Un, ja jūs paklausīsiet Allāham un Viņa sūtnim, Viņš nepamazinās (pazeminās, samazinās) jums [atalgojumu] (52:21) par jūsu darbiem ne nieka. Patiesi, Allāhs ir Piedodošs un Žēlojošs.”
15
Ticīgie ir tikai tie, kas noticējuši Allāham un Viņa sūtnim, un pēc tam nav šaubījušies un cīnījušies Allāha ceļā ar savu mantu un pašiem sevi. Tādi ir tie patiesīgie.
16
Saki: “Vai tad jūs mācīsiet Allāham savu reliģiju, kad Allāhs zina visu, kas ir debesīs un visu, kas ir virs zemes, un Allāhs par katru lietu ir Zinošs?”
17
Viņi uzskata, ka ar savu padevību izdarīja tev pakalpojumu. Saki: “Nedomājiet, ka izdarījāt man pakalpojumu ar savu padevību. Tieši otrādi – Allāhs ir izrādījis jums žēlastību (3:164), vedot jūs pie ticības, ja jūs [vispār] sakāt taisnību.”
18
Patiesi, Allāhs zina Apslēpto debesīs un uz zemes. Un Allāhs to, ko jūs darāt, ir Redzošs.