1
Patiesi, Mēs dāvājām tev skaidru uzvaru,
2
lai Allāhs piedotu tev iepriekšējus un nākamus grēkus, un lai novestu līdz galam (pabeigtu)(61:8) Savu žēlastību pret tevi un lai vestu tevi pa taisnu ceļu
3
un dāvātu tevi varenu uzvaru.
4
Tas ir Viņš, kas lika nolaisties ticīgo sirdīs mieram, lai viņi pieaugtu ticībā pie savas [jau esošas] ticības. Un Allāham vien pieder debesu un zemes karaspēks un Allāhs vienmēr bijis Zinošs un Gudrs.
5
Lai ievestu ticīgos vīrus un ticīgās sievas dārzos, zem kuriem tek upes, kuros viņi būs mūžīgi; un nosegtu no viņiem viņu ļaunus darbus. Un tā Allāha priekšā ir dižena uzvara.
6
Un sodītu liekuļus un liekules, [līdzdalībnieku] piedēvētājus un piedēvētājas, kas domā par Allāhu ļaunas domas. Pār viņiem [nāks] ļaunas(sliktas, postošas?) likstas, Allāhs kļuva uz viņiem dusmīgs, nolādēja viņus un sagatavoja viņiem Elli. Un cik tas ir slikts iznākums!(4:97)
7
Un Allāham pieder debesu un zemes karaspēks, un Allāhs vienmēr ir bijis Varens un Gudrs.
8
Patiesi, Mēs sūtījām tevi par liecinieku, labās vēsts dēvēju un brīdinātāju,
9
lai jūs ticētu Allāham un Viņa sūtnim, palīdzētu viņam un cienītu viņu; kā arī teiktu Viņu rītos un novakarē(pievakarē).
10
Patiesi, tie, kas nodod zvērestu tev(60:12), nodod zvērestu Pašam Allāham. Allāha roka ir pāri(virs, virsū) viņu rokām. Un tas, kas [to] lauzīs, tas lauzīs tikai sev par sliktu. Bet tas, kas izpildīs, ko Allāham ir zvērējis, tam Viņš dos milzīgu atalgojumu.
11
Tie beduīni, kas palika aizmugurē, pateiks tev: “Mūs atrāva (aizņēma) mūsu manta un mūsu ģimenes, – palūdz tak par mums piedošanu!” Viņi saka ar savām mēlēm to, kā viņu sirdīs nav. Saki: “Kurš tad spēj kaut cik jums pret Allāhu [līdzēt], ja Viņš gribēs jums [nodarīt] ļaunumu vai gribēs jums [dāvināt] labumu?” Takšu Allāhs vienmēr ir bijis visa tā, ko jūs darāt, Pārzinošs.
12
Takšu jūs padomājāt, ka šis sūtnis un ticīgie nekad mūžā vairs neatgriezīsies pie savām ģimenēm, un jūsu sirdīs tas ticis izskaistināts. Un jūs domājāt ļaunas domas un bijāt pazuduši (neglābjami) ļaudis. (25:18)
13
Un, ja kāds neticēs Allāham un Viņa sūtnim, – tad Mēs taču esam sagatavojuši noliedzējiem Pekli.
14
Un Allāham vien pieder vara debesīs un virs zemes – Viņš piedod tam, kam grib, un soda to, kuru grib. Un Allāhs vienmēr ir bijis Piedodošs un Žēlojošs.
15
Kad jūs dosieties pēc trofejām, lai tās paņemtu, tie, kas palika aizmugurē, pateiks: “Ļaujiet mums sekot jums līdzi!” Viņi vēlas izmainīt Allāha teikto. Saki: “Jūs nesekosiet mums, – šādi jau iepriekš ir bildis Allāhs!” Un tad viņi atbildēs: “Jums vienkārši skauž!” Tieši otrādi – viņi paši nesaprot, ja nu vienīgi mazliet.
16
Saki tiem beduīniem, kas palika aizmugurē: “Jūs tiksiet saukti pret ļaudīm, kuriem ir liels spēks, un vai nu jūs cīnīsieties ar viņiem vai arī viņi padosies! Un, ja jūs paklausīsiet, Allāhs dos jums brīnišķīgu atalgojumu, bet, ja jūs novērsīsieties tāpat kā novērsāties (novērtāties) pirms tam, Viņš sodīs jūs ar sāpīgu sodu!”
17
Grēks nav aklajam, grēks nav klibajam un grēks nav slimajam. Un, ja kāds paklausīs Allāhu un Viņa sūtni, [tad] to Viņš ievedīs dārzos, zem kuriem tek upes. Bet, ja kāds novērsīsiet, [tad] to Viņš sodīs ar sāpīgu sodu.
18
[Zvēru pie Dieva], Allāhs nudien bijis apmierināts ar ticīgajiem, kad viņi zem koka deva tev zvērestu. Viņš zināja to, kas ir viņu sirdīs, un tā dēļ lika mieram nolaisties uz viņiem un atalgoja viņus ar tuvu uzvaru
19
un daudzām trofejām, kuras viņi iegūs. Un Allāhs vienmēr bijis Varens un Gudrs.
20
Allāhs jums apsolīja daudz trofeju, kuras jūs iegūsiet, tāpēc Viņš paātrināja(pietuvināja) jums to un atturēja/novērsa/novirzīja no jums ļaužu rokas, lai [jūs pateiktos], lai tas kļūtu par zīmi ticīgajiem un lai vestu jūs pa taisnu ceļu.
21
Un [apsolīja] arī citas [trofejas], kuras [iegūt] jums nebija pa spēkam, – Allāhs tās jau ir aplencis. Un Allāhs vienmēr bijis pār katru lietu Varens.
22
Un, ja tie, kuri noliedza, cīnītos pret jums, tad noteikti pagrieztu muguras un pēc tam neatrastu [sev] ne aizstāvi, ne arī palīgu
23
[saskaņā ar] Allāha [iekārtoto] kārtību, kura ir pastāvējusi/pierādījusies arī agrāk, – un tu neredzēsi, ka Allāha [iekārtotā] kārtība tiek aizstāta.
24
Un Tas ir Viņš, kas Mekas ielejā viņu rokas atturēja no jums un jūsu rokas [atturēja] no viņiem pēc tam, kad ļāva jums viņus uzveikt. Un Allāhs vienmēr bijis to, ko jūs darāt, Redzošs.
25
Viņi ir tie, kuri noliedza un neielaida/atstuma/atturēja no Aizliegtās mošejas jūs un [jūsu] upurdzīvniekus (2:196), kurus viņi atraidīja [un neļāva] aiziet līdz savai upurvietai. Un [Viņš atļautu jums ieiet Mekā], ja ne ticīgi vīrieši un ticīgas sievietes, par kurām jūs nezināt, kurus jūs sabradātu un viņu dēļ jūs skartu pazemojums, jums [to pat] nezinot. [Viņš neļāva jums tajā ieiet], lai Allāhs Savā žēlastībā ielaistu to, kuru vēlas. Ja viņi atdalītos, Mēs tos, kuri noliedza, noteikti sodītu ar sāpīgu sodu.
26
[Piemini], kad tie, kuri noliedza, ielaida savās sirdīs vīzdegunību(uzpūtību, augstprātību) – tumsonības laika vīzdegunību – un Allāhs lika nolaisties uz Savu sūtni un uz ticīgajiem Viņa [dāvātajam] mieram. Un lika tiem pieturēties pie dievbijības vārda, – viņi to bija vairāk pelnījuši un bija tā cienīgi. Un Allāhs vienmēr bijis par katru lietu Zinošs.
27
[Zvēru pie Dieva], Allāhs nudien ir piepildījis Savam sūtnim [parādīto] sapni: jūs noteikti ieiesiet Aizliegtajā mošejā, ja [tā] vēlēsies Allāhs, un būsiet drošībā, noskūsiet savas galvas un apgriezīsiet [uz tām] matus, [neko] nebaidoties. Viņš zināja to, ko jūs nezinājāt, un tāpēc lēmis notikt pirms tam [arī] tuvai uzvarai.
28
Tas ir Viņš, kas sūtījis Savu sūtni ar taisnu vadību un patiesu reliģiju, lai dotu tai uzvaru pār visām reliģijām, un Allāhs ir pietiekošs Liecinieks.
29
Muhammads ir Allāha sūtnis. Un tie, kas ir kopā ar viņu, ir skarbi/bargi pret noliedzējiem, žēlsirdīgi savā starpā. Tu redzi, ka viņi, pēc Allāha žēlastības un apmierinātības tiecoties, klanās un krīt pie zemes. Viņu pazīme ir viņu sejās no tā, ko atstāj pieres pielikšana pie zemes. Tāda ir līdzība par viņiem Taurātā. Bet līdzība par viņiem Indžīlā ir [līdzība] par stādu(augu), kas devis(izvedis) savu dzinumu (vasu, atvasi, asnu), tad stiprinājis to, tad kļuvis resns, tad, sējējus sajūsminot, iztaisnojies uz sava stumbra(stiebra). [Viņiem ir dota šāda līdzība], lai [Allāhs] saniknotu ar viņiem noliedzējus. Tiem no viņiem, kuri noticēja un darīja labus darbus, Allāhs apsolījis piedošanu un diženu atalgojumu.