2
[Zvēru] pie Skaidrā Raksta,
3
Mēs nosūtījām to svētītā naktī. Nudien Mēs bijām brīdinājuši.
4
Tajā [naktī] tiek pieņemta katra izlemta lieta
5
ar Mūsu lēmumu. Nudien Mēs bijām sūtījuši [pravieti]
6
kā žēlastību no tava Kunga – patiesi, Viņš ir Tas Dzirdošais un Zinošais –
7
[no] Kunga debesīm, zemei un visam, kas starp tām, ja vien esat pārliecināti.
8
Nav [cita] pielūgsmes tiesīga, kā vien Viņš, kas dod dzīvību un uzsūta nāvi. Jūsu un jūsu sentēvu Kungs!
9
Bet viņi uzjautrinoties apšauba.
10
Tad pagaidi dienu, kad debesīs parādīsies skaidri [redzami] dūmi,
11
[kas] pārklās ļaudis. Tas būs sāpīgs sods.
12
[Viņi runās:] “Mūsu Kungs! Novērs no mums šo sodu! Mēs kļuvām ticīgi!”
13
[Bet] kam viņiem tāda apzināšanās, ja acīmredzams sūtnis pie viņiem jau ir nācis,
14
bet viņi no tā novērsās un teica: “[Tu esi] apmācīts un [pie tam] jucis/ķerts [vīrs]?”
15
Mēs sodu mazliet novērsīsim, [taču] jūs vienalga atgriezīsieties [pie vecā].
16
Dienā, kad Mēs tversim [jūs] ar lielāko tvērienu, Mēs atmaksāsim!
17
Un [zvēru pie Dieva], pirms viņiem Mēs esam pārbaudījuši faraona tautu un pie viņiem nāca cēls sūtnis.
18
[Viņš teica]: “Atdod man Allāha kalpus! Es esmu uzticams sūtnis pie jums!” –
19
un [teica]: “Nesacelieties pret Allāhu! Patiesi, es nāku pie jums ar skaidru pierādījumu.
20
Un es meklēju patvērumu pie mana un jūsu Kunga, lai jūs mani nenomētātu [akmeņiem]!
21
Un, ja jūs man neticat, tad [vienkārši] atstājiet mani.”
22
Un tad viņš sauca savu Kungu [un teica]: “Šī ir noziedznieku tauta!”
23
[Es atbildēju:] “Jel ved Manus kalpus naktī, jo jums pakaļ noteikti sekos.
24
Un atstāj jūru mierā, jo šiem karavīriem būs jānoslīkst.”
25
Cik dārzu un avotu tie atstāja,
26
[cik] augāju (? zāles, veģetācijas, augu segu) (14:37), cēlu dzīvesvietu
27
un dāvātas žēlastības, kurā viņi priecājās!
28
Lūk, tā! Un Mēs atdevām to mantojumā citai tautai.
29
Un ne debess, ne zeme pēc tiem neraudāja, ne arī viņiem tika dota atlaice.
30
Un [zvēru pie Dieva], nudien esam paglābuši Isrāīla dēlus no pazemojošā soda,
Sonraki 29 ayet →