2
[Zvēru] pie skaidrā Raksta.
3
Mēs darījām to par Kurānu arābu valodā, lai jūs [to] saprastu,
4
un tas atrodas visu rakstu Rakstā pie Mums [un ir] augsts un gudrības pilns.
5
Vai lai atstumjam no jums Atgādinājumu, sāņus aizgriezdami, [tik] tāpēc, ka jūs esat pārmērīgi ļaudis?
6
Un cik praviešus jau neesam sūtījuši agrākajās tautās!
7
Un [lai arī] kāds vēstnesis pie tiem nenāca, tie bija viņu izsmējuši.
8
Mēs izdeldējām [arī] pārākus par viņiem spēkā un agrāko tautu priekšzīmes (paraugs, piemērs) nu jau ir pagājušas.(un piemērs agrākajās tautās jau ir bijis?)
9
Un [zvēru pie Dieva], ja tu viņiem jautāsi: “Kas radīja debesis un zemi?” viņi noteikti atbildēs: “Tās ir radījis Varenais un Zinošais!”
10
Tas, kas izveidoja jums zemi par šūpuli un izveidoja tajā ejas, lai jūs varētu atrast ceļu. (izveidoja tajā ceļus, lai jūs varētu iet pareizā virzienā?)
11
Un Tas, kas nolaida no debesīm ūdeni ar mēru, un Mēs atdzīvinājām ar to mirušu zemi. Tādā pašā veidā jūs tiksiet izcelti laukā (30:19).
12
Un Tas, kas radīja visus [dzīvo radību] tipus un radīja jums no kuģiem un lopiem tādus, uz kuriem jūs braucat,
13
lai jūs kāptu tiem mugurā [un uz klāja] un pēc tam, uz tiem uzkāpuši, pieminētu jūsu Kunga žēlastību un teiktu: “Lai top Tas teiktin [teikts], kurš mums tos ir pakļāvis, kad paši mēs nebūtu spējuši tos pieradināt,
14
un gan mēs visi pie sava Kunga atgriezīsimies!”
15
Taču viņi izdomāja Viņam daļu no Viņa Paša kalpiem. Cilvēks tik tiešām ir acīmredzami nepateicības pilns.
16
Vai tad no tiem, kurus Viņš rada, Viņš ņēma [Sev] meitas, bet jūs ir pagodinājis ar dēliem?
17
Un, kad kādu no viņiem iepriecina ar to, ko viņš pats pielīdzina Visžēlīgākajām, viņa seja nomelnē (samelnē, tuvāk tekstam – kļūst nomelnējusi, samelnējusi), un viņš [mēģina] savaldīties.
18
Vai tad [pielīdzināt Viņam] to, kuru izaudzina rotājumos un kura strīdos neskaidri [izsakās]?
19
Un viņi izdomāja, ka eņģeļi, kuri ir Visžēlīgākā kalpi, ir sieviešu dzimtas. Vai viņi bija liecinieki viņu radīšanai? Viņu liecības tiks pierakstītas un viņi tiks [par to] prasīti!
20
Un viņi teica: “Ja Visžēlīgākais vēlētos, mēs viņus nepielūgtu!” Viņiem nav par to it nekādu zināšanu. Viņi vien tikai melo.
21
Jeb vai pirms tā Mēs iedevām viņiem [citu] Rakstu, pie kura viņi tagad ir pieķērušies?
22
Gluži otrādi, – viņi teica: “Mēs sastapām savus tēvus [šajā] reliģijā (uz šī ceļa) un mēs ejam viņu pēdās!”
23
Un tādā pašā veidā, [lai arī] kādā pilsētā pirms tevis Mēs nebūtu sūtījuši brīdinātāju, tās gozējušies (laiskojušies, tīksminājušies) iemītnieki allaž ir teikuši: “Mēs sastapām savus tēvus šajā reliģijā (uz šī ceļa) un mēs sekojam viņu pēdās!”
24
[Katrs brīdinātājs bija] atbildējis: “Vai arī tad, ja es atnācu pie jums ar ko taisnāku par to, ko jūs sastapāt savus tēvus [darām]?” – viņi atteica: “Mēs noliedzam to, ar ko jūs esat sūtīti.”
25
Un Mēs viņiem atmaksājām. Paskaties taču, kāds bija to gals, kas dēvēja [patiesību] par meliem!
26
Un [piemini], kad Ibrāhīms sacīja savam tēvam un savai tautai: “Es atsakos no visa, ko jūs pielūdzat,
27
izņemot To, kas mani ir radījis, jo tieši Viņš mani vedīs taisni!”
28
Un viņš lika šim vārdam palikt savos pēcnācējos, lai viņi [pie tā varētu] atgriezties.
29
Taču Es devu viņiem un viņu tēviem uzdzīvot, iekams pie viņiem neatnāca patiesība un skaidrs sūtnis.
30
Un, kad pie viņiem atnāca patiesība, viņi sacīja: “Tā ir burvestība un mēs tai neticam!”
Sonraki 30 ayet →