3
Šādi atklāsmi tev un tiem, kas bija pirms tevis, atklāj Varenais un Gudrais Allāhs.
4
Tik Viņam vien pieder viss debesīs un viss virs zemes. Un Viņš ir Visaugstākais un Diženais.
5
Debesis teju (nupat) pāršķeļas no augšas (19:90), eņģeļi teic [Viņu] ar sava Kunga [cienīgajiem] slavinājumiem un prasa piedošanu par tiem, kas uz zemes. Jā gan, Allāhs ir Tas Piedodošais un Žēlojošais.
6
Bet tie, kuri ir ņēmuši [sev] citus aizstāvjus, – Allāhs ir Sargātājs pār viņiem, bet tu nepavisam neesi par viņiem atbildīgs/aizgādnis.
7
Un šādi Mēs iedvesām/atklājām tev Kurānu arābu valodā, lai tu pabrīdinātu visu pilsētu pilsētu un tos, kas [atrodas] tās apkārtnē,(6:92) pabrīdinātu par Sapulcēšanās dienu, kurā nav šaubu – daļa būs Paradīzē un daļa būs Peklē.
8
Bet, ja Allāhs vēlētos, gan padarītu viņus par vienu kopienu, taču Viņš ieved/ielaiž Savā žēlastībā tos, kurus vēlas. Un netaisnīgajiem nebūs ne aizstāvja, ne [arī] palīga!
9
Bet viņi ir ņēmuši [sev citus] aizstāvjus Allāha vietā, taču Tas [īstais] Aizstāvis ir vienīgi Allāhs, Viņš atdzīvina mirušos un Viņš pār katru lietu ir Varens.
10
Un [lai arī] kādā lietā jūsu domas nedalītos, lēmums par to ir aiz Allāha. [Saki:] “Tāds jums ir Allāhs, mans Kungs, tik uz Viņu vien es paļāvos un tik pie Viņa vien [nožēlā] pievēršos!”
11
[Viņš ir] debesu un zemes Radītājs. Viņš radīja jums pārus no jums pašiem un mājlopus radīja pāriem. Tā Viņš jūs pavairo. Nav it nekā pat līdzīga Viņam un Viņš ir Dzirdošais un Redzošais.
12
Tik Viņam vien pieder debesu un zemes atslēgas. Viņš palielina tiesu tam, kuram vēlas, un arī ietur, jo Viņš par katru lietu ir Zinošs.
13
Viņš noteica (leģitimēja) jums reliģijā to, ko novēlēja Nūham, un to, ko Mēs atklājam tev, un to, ko novēlējām Ibrāhīmam, Mūsam un Īsam: “Piekopiet reliģiju un nesadalieties tajā!” [Līdzdalībnieku] piedēvētājus nomāc tas, pie kā tu viņus sauc. Allāhs izredz Sev tos, kurus vēlas, un ved pie Sevis tos, kuri vēršas [nožēlā].
14
Un viņi sadalījās tikai pēc tam, kad pie viņiem atnāca zināšanas, savas savstarpējas netaisnības dēļ. Un, ja ne vārds par noteiktu laiku, kas jau iepriekš ticis tava Kunga [bilsts], viņi jau tiktu iztiesāti. Bet tie, kuriem mantojumā Raksts ticis atdots pēc viņiem, ir tiešām dziļās šaubās arī par to.
15
Pie tā tad arī sauc! Un stāvi taisni (turies taisni) kā tev pavēlēts, neseko viņu iegribām un saki: “Es noticēju ikkatram Rakstam, kuru Allāhs ir nosūtījis. Un man ir pavēlēts būt taisnīgam ar jums. Allāhs ir mūsu un jūsu Kungs. Mums – mūsu darbi, bet jums – jūsu darbi. Nav vajadzīgi nekādi argumenti, kas mūsu starp [kaut ko risinātu]. Allāhs mūs visus sapulcēs kopā, un tik pie Viņa vien ir iznākums.”
16
Un to argumenti, kuri strīdas par Allāhu pēc tam, kad uz Viņa [aicinājumu] jau ir atsaukušies [citi], ir tukši viņu Kunga priekšā. Pār viņiem [nāks] dusmas un viņiem [sagatavots] smags sods.
17
Tas ir Allāhs, kas nosūtīja Rakstu ar patiesību un svarus (57:25). Un kas tev dos zināt, varbūt tā Stunda [jau] ir tuvu.
18
To steidzina tikai tie, kuri tai netic. Bet tie, kuri tic tai, ir par to satraukušies un zina, ka tā ir patiesība. Jā gan, tie, kas to Stundu apšauba, tiešām ir dziļos maldos.
19
Allāhs ir Liegs pret Saviem kalpiem, Viņš apgādā ar uzturu tos, kurus vēlas. Un Viņš ir Stiprais un Varenais.
20
Tam, kurš vēlas Pēdējas dzīves arumu, Mēs palielināsim viņa arumu, bet tam, kas vēlas šīs dzīves arumu, Mēs dosim no tā, taču Pēdējā dzīvē viņam tiesas nebūs.
21
Jeb vai tiem ir kādi [piedēvētie] līdzdalībnieki, kuri noteica (leģitimēja) viņiem reliģijā to, uz ko Allāhs nav devis atļauju? Un, ja ne izšķirošais vārds, viņi jau tiktu iztiesāti. Un netaisnīgajiem ir [sagatavots] sāpīgs sods.
22
Tu redzēsi, kā noziedznieki trīcēs no tā, ko viņi ir nopelnījuši, kad tas viņus piemeklēs (notiks ar viņiem, uzkritīs uz viņiem). Bet tie, kuri noticēja un darīja labus darbus, būs Paradīzes dārzos. Pie viņu Kunga viņiem būs viss, ko viņi vēlēsies. Tāda ir tā lielā žēlastība.
23
Tas ir tas, ar ko Allāhs iepriecina Savus kalpus, kuri ticēja un darīja labus darbus. Saki: “Es neprasu no jums par to nekādu atalgojumu, izņemot mīlestību radniecisku saišu dēļ. Un, ja kāds izdarīs labu darbu, Mēs pavairosim viņam labumu tajā, jo Allāhs ir Piedodošs un Pateicības pilns.
24
Bet viņi saka: “Viņš izdomāja par Allāhu melus!” Takšu, ja Allāhs vēlētos, Viņš uz tavu sirdi liktu zīmogu! Allāhs izdzēš viltu un ar Saviem vārdiem īsteno patiesību, jo Viņš ir Zinošs par to, kas [slēpjas] krūtīs.
25
Un Tas ir Viņš, kas pieņem nožēlu no Saviem kalpiem, atlaiž ļaunus darbus un zina visu, ko jūs darāt;
26
un atbild tiem, kuri noticēja un darīja labus darbus, un pieliek tiem no Savas žēlastības. Bet noliedzēji, – tiem [ir sagatavots] stingrs sods.
27
Un, ja Allāhs palielinātu tiesu Saviem kalpiem, tie noteikti varmācīgi dumpotos virs zemes, taču Viņš to nosūta tādā daudzumā, kādā Pats vēlas. Patiesi, Viņš ir Savus kalpus Pārzinošs un Redzošs.
28
Un Tas ir Viņš, kas nolaiž lietu, kad viņi jau ir zaudējuši cerības, un izplata Savu žēlastību. Un Viņš ir Slavējamais Gādnieks.
29
Un Viņa zīme ir debesu un zemes radīšana un ikkatra dzīva radība, kuru Viņš tajās (izkaisīja (bībl.), izvietoja) (4:1). Un Viņš ir Spējīgs tās visas savākt, kolīdz to vēlēsies.
30
Un [lai arī] kāda nelaime jūs neskartu, tā ir par to/no tā, ko ir nopelnījušas jūsu rokas. Bet daudzas [lietas] Viņš atlaiž.
Sonraki 23 ayet →