2
[Šī ir] Raksta atklāšana no Allāha, Varenā un Gudrā,
3
grēku Piedodoša un nožēlas Pieņemoša, sodā Stingrā, Tā, kuram piemīt spēks (Tā, kurš piedod grēku, pieņem nožēlu, stingri soda un kuram piemīt spēks). Nav [cita] pielūgsmes tiesīga, kā vien Viņš, un pie Viņa vien viss [galu galā] nonāk.
4
Par Allāha zīmēm strīdas vienīgi tie, kuri noliedz, – tad lai nevaldzina(neapbur, nepiemāna) tevi viņu [brīvā] rīcība (rosība?) uz zemes. (3:196)
5
Pirms viņiem jau [pravietojumu] par meliem ir noturējusi Nūha tauta un citas sabiedrojušās grupas pēc viņiem. Un katra kopiena sagribēja satvert savu sūtni – viņi strīdējās, laižot/liekot darbā melus, lai ar tiem atspēkotu patiesību, taču Es viņus satvēru, – jel kāds bija Mans sods!
6
Un tādā pašā veidā pār tiem, kuri noliedza, īstenojies tava Kunga [lemtais] vārds par to, ka viņi būs Uguns iemītnieki.
7
Tie, kuri nes troni, un tie, kas [stāv] tam apkārt, teic [Viņu] sava Kunga [cienīgajiem] slavinājumiem, tic Viņam un prasa piedošanu par tiem, kuri noticēja: “Mūsu Kungs! Tu aptvēri katru lietu ar žēlastību un zināšanām, tāpēc piedod tiem, kuri pievērsās [nožēlā] un sekoja Tavam ceļam, un pasargā viņus no soda Ellē!
8
Mūsu Kungs! Un ieved viņus Ēdenes dārzos, kurus Tu viņiem apsolījis, un arī viņu taisnīgos tēvus, sievas un pēcnācējus! Patiesi, Tu esi Tas Varenais un Gudrais!
9
Un pasargā viņus no [viņu] ļauno darbu [sekām]. Un tas, kuru tanī dienā Tu pasargāsi no [viņa] ļaunu darbu [sekām], to Tu būsi apžēlojis. Un tā arī ir tā milzīgā uzvara!”
10
Tos, kuri noliedza, uzrunās: “Allāha riebums tad, kad jūs sauca pie ticības, bet jūs noliedzāt, bija vēl lielāks par jūsu riebumu pret pašiem sevi [tagad]!”
11
Viņi atbildēs: “Mūsu Kungs! Tu divreiz liki mums būt mirušiem un divreiz atdzīvināji, un mēs atzināmies savos grēkos, – vai nav kāda ceļa uz izeju?”
12
Tas jums par to, ka tad, kad Allāhu piesauca vienu vienotu, jūs noliedzāt, bet tad, kad Viņam piedēvēja [līdzdalībniekus], jūs ticējāt! Bet spriest pieder tikai Visaugstākajam un Vislielākajam Allāham.
13
Tas ir Viņš, kas parāda jums Savas zīmes un sūta jums no debesīm uzturu. Un [to] piemina tikai tas, kas vēršas [nožēlā].
14
Tāpēc pielūdziet Allāhu, veltot visu [savu] kalpošanu Viņam [Vienam], pat ja neticīgajiem [tas] nepatīk.
15
[Viņš ir] pārāks pār visām pakāpēm, Viņam pieder tronis un Viņš sūta atklāsmi ar Savu pavēli tiem Saviem kalpiem, kuriem vēlas, (16:2) lai pabrīdinātu par Tikšanās dienu,
16
dienu, kad viņi piecelsies, kad neviena viņu lieta nebūs no Allāha noslēpta. Kam pieder visa vara šodien? Allāham, Vienīgajam Pakļāvējam!
17
Šodien katrai dvēselei tiks atmaksāts par to, ko tā ir pelnījusi. Nebūs nekādas netaisnības šodien. Patiesi, Allāhs ir ātrs norēķinā.
18
Un pabrīdini viņus par Tuvojošo dienu (53:57), kad nomāktas sirdis [pacelsies] pie kakliem, un netaisnīgajiem nebūs nedz tuva drauga, nedz arī aizbildņa, kas būtu paklausīts.
19
Viņš zina nodevīgus skatienus un visu, ko slēpj krūtis.
20
Allāhs lemj pēc taisnības, bet tie, kurus viņi pielūdz Viņam līdzās, nelemj it neko. Patiesi, Allāhs ir Tas Dzirdošais un Redzošais.
21
Vai tad viņi nestaigāja pa zemi un neskatījās, kāds bija to gals, kuri bija pirms viņiem? Viņi bija pārāki par viņiem gan spēkā, gan [atstāja daudz] vairāk pēdu uz zemes, taču Allāhs piemeklēja viņus par viņu grēkiem un nebija it neviena, kas viņus no Allāha paglābtu.
22
Tas ir tāpēc, ka pie viņiem bija nākuši viņu sūtņi ar skaidrajiem pierādījumiem, bet viņi noliedza, un tad Allāhs piemeklēja viņus, jo Viņš ir Stiprs un sodā Stingrs.
23
Un [zvēru pie Dieva], nudien Mēs sūtījām Mūsu ar Savām zīmēm un skaidru pierādījumu
24
pie faraona, Hāmāna un Kārūna, taču viņi teica: “[Viņš ir viens] melīgs burvis!”
25
Un, kad viņš atnāca pie viņiem ar patiesību no Mums, viņi sacīja: “Nogaliniet dēlus tiem, kuri noticēja kopā ar viņu, un atstājiet dzīvas viņu meitas!” Bet neticīgo viltībai ir lemts tikai izgāzties/būt tikai veltai. (noiet no ceļa, aiziet neceļos?)
26
Un faraons sacīja: “Ļaujiet man nogalināt Mūsu, un lai viņš sauc savu kungu! Patiesi, es baidos, ka viņš jūsu reliģiju aizvietos [ar citu] vai radīs uz zemes postu!”
27
Bet Mūsa sacīja: “Es prasu patvērumu pie mana un jūsu Kunga no katra augstprāša, kas netic Norēķina dienai!”
28
Un kāds ticīgs vīrs no faraona nama, kas slēpa savu ticību, teica: “Vai tad jūs gribat nogalināt cilvēku par to, ka viņš saka: “Mans Kungs ir Allāhs,” pēc tam, kad viņš ir parādījis jums skaidros pierādījumus no jūsu Kunga? Ja viņš ir melis, tad viņa meli ir viņam par sliktu, bet ja viņš ir runā patiesību, jūs skars [vismaz] daļa no tā, ko viņš jums apsola. Patiesi, Allāhs neved taisni to, kas rīkojas pārmērīgi un daudz melo!
29
Ak mana tauta, vara šodien pieder jums, kad jūs valdāt virs zemes! Bet kas palīdzēs mums pret Allāha sodu, ja tas pie mums atnāks?” Faraons atbildēja: “Es norādu jums tikai to, ko pats domāju. Un es vedu jūs tikai un vienīgi pa pareizu ceļu.”
30
Un tas, kurš noticēja, sacīja: “Ak mana tauta, es baidos, ka jūs [skars] kas līdzīgs tam, [kas noticis] sabiedrojušos grupu dienā –
Sonraki 30 ayet →