1
[Šī ir] Raksta atklāšana no Varenā [un] Gudrā Allāha.
2
Mēs sūtījām tev Rakstu ar patiesību, tāpēc kalpo Allāham, veltot visu [savu] kalpošanu Viņam [Vienam].
3
Patiesi, Allāham [vien jāveltī] tīrā/bezviltus reliģija! Bet tie, kas Viņam līdzās ir ņēmuši [sev citus] aizstāvjus, [saka:] “Mēs kalpojam viņiem tik tāpēc, lai viņi mūs jo tuvu/tuvinādami pietuvina Allāham!” Allāhs iztiesās viņus tajā, kur viņu [domas] dalās. Patiesi, Allāhs neved taisni to, kas ir melīgs un bezdievīgs!
4
Ja Allāhs gribētu ņemt [Sev] dēlu, Viņš no tiem, kurus radīja, izredzētu to, kuru Pats vēlētos. Lai top Viņš teiktin teikts! Un Viņš ir Allāhs, Vienīgais Pakļāvējs!
5
Viņš radīja debesis un zemi ar patiesību, uzvij/uztin nakti uz dienu un uzvij dienu uz nakti, un arī pakļāva sauli un mēnesi, – katrs [no tiem] peld līdz noteiktam laikam. Patiesi, Viņš ir Varenais un vienmēr Piedodošais.
6
Viņš radīja jūs no viena cilvēka, pēc tam radīja no viņa tā otro pusi un nolaida jums astoņus lopu pārus. Viņš izveido jūs jūsu māšu vēderos/miesās vienā radībā pēc citas trijās tumsās. Tāds ir Allāhs jūsu Kungs, – Viņam vien pieder visa Vara. Nav cita pielūgsmes tiesīga, tik Viņš. Cik gan jūs esat novērsti [no patiesības]!(10:32)
7
Ja jūs noliegsiet, tad Allāhs taču ir Pašpietiekams [un nav atkarīgs] no jums! Un Viņš nav ar mieru, lai Viņa kalpi piekoptu neticību. Taču, ja jūs pateiksieties, [tad] ar to Viņš būs apmierināts jūsu pašu labad. Un neviens nastas nesējs nenesīs kāda cita nastu, pēc tam pie jūsu Kunga vien ir jūsu visu atgriešanās un tad Viņš pavēstīs jums par to, ko jūs bijāt darījuši, jo Viņš ir Zinošs par visu, kas [slēpjas] krūtīs.
8
Un, kad cilvēku skar ļaunums, viņš piesauc savu Kungu, [nožēlā] vērsies pie Viņa. Taču tad, kad Viņš aplaimo viņu ar žēlastību no Sevis, viņš aizmirst To, kuru pirmiņ ir lūdzis, un izdomā Allāham līdzdalībniekus, lai maldinātu [citus] no Viņa ceļa. Saki: “Izbaudi savu neticību neilgu [laiku], jo tu esi no Elles iemītnieku vidus.”
9
Vai tad tas, kas klanoties un stāvot pavada visu nakti padevībā, bīstas Pēdējās dzīves un cer uz sava Kunga žēlastību [ir līdzīgs noliedzējam?] Saki: “Vai tie, kuri zina, un tie, kuri nezina, ir līdzīgi?” Tik tiešām, pamācību piemina tikai ar prātu apveltītie.
10
Saki [Manus vārdus]: “Ak Mani kalpi, kuri noticējāt, bijājiet savu Kungu! Tiem, kas šajā dzīvē darīja labu, būs labums. Un Allāha zeme ir plaša. Tikai pacietīgie savu pilnu atalgojumu saņems bez norēķina!”
11
Saki: “Man ir pavēlēts kalpot Allāham, veltot visu [savu] kalpošanu Viņam [Vienam],
12
un man ir pavēlēts būt pirmajam padevīgajam!”
13
Saki: “Patiesi, es baidos no soda diženā dienā, ja nepaklausīšu savu Kungu.”
14
Saki: “Allāham vien es kalpoju, veltot visu savu kalpošanu Viņam [Vienam],
15
Bet jūs kalpojiet Viņa vietā, kam vēlaties! Saki: “Patiesi, tie [īstie] zaudētāji ir tie, kuri zaudēs sevi un savas ģimenes Augšāmcelšanās dienā! Jā gan, tāds arī ir tas acīmredzamais zaudējums!”
16
Viņiem pāri būs aizēnojoši uguns pārsegi un aizēnojoši pārsegi būs [arī] zem viņiem. Ar to Allāhs iebiedē Savus kalpus. Ak Mani kalpi! Jel bijājiet vien tikai Mani!
17
Bet tiem, kuri vairījušies pielūgt nedievus un [nožēlā] pievērsušies Allāham, būs labās vēstis, – jel iepriecini Manus kalpus,
18
tos, kuri klausās Vārdu un seko tam labākajam, kas tājā. Tie ir tie, kurus Allāhs vedis taisni, un tieši viņi ir ar prātu apveltītie.
19
Vai pēc [tā visa] tas, pār kuru īstenojās [lemtais] vārds par sodu, [ir līdzīgs tam, kas tiek vadīts taisni?] Vai pēc [tā visa] tu [spēsi] glābt tos, kuri atrodas Ugunī?
20
Bet tiem, kuri bijās savu Kungu, tiks istabas, pāri kurām būs [citas] istabas, zem kurām tek upes. [To] Allāhs ir solīt [solījis] un Allāhs solījumu nelauž.
21
Vai tu neredzēji, ka Allāhs lika nolīt no debesīm ūdenim un laida to [tecēt] pazemes strautiem? Pēc tam Viņš izaudzina ar to [ūdeni] raibu (daudzkrāsainu) labību, pēc tam tā izkalst, un tu redzi to padzeltētu (sin.) un tad Viņš pataisa to par birzumiem (smelkni, pabirām, gružiem). Patiesi, ar prātu apveltītajiem tajā gan ir atgādinājums.
22
Vai tad tas, kuram Allāhs ir atvēris krūtis padevībai, no kā viņš [vadās] pēc sava Kunga gaismas, [ir līdzīgs tam, kura sirds ir cieta]? Jel bēda tiem, kuru sirdis ir cietas [un neatmaigst] no Allāha pieminēšanas, – tādi ir acīmredzamajos maldos.
23
Allāhs nosūtījis vislabākos vārdus – Rakstu ar savstarpēji līdzīgām un pāros atkārtojošām zīmēm, no kura tiem, kuri bīstas savu Kungu, pār ādu noskrien trīsas/šermuļi, pēc kā viņu āda un sirdis atmaigst [un rod mieru] Allāha pieminēšanā. Tā ir Allāha vadība, ar kuru Viņš ved tos, kurus vēlas. Un, ja Allāhs kādu atstāj maldos, tad neviens viņu vairs vēst nespēj.
24
Vai tad pēc [tā visa] tas, kas Augšāmcelšanās dienā ar savu seju mēģinās atvairīt nelabu sodu, [ir līdzīgs tam, kas tiek vests taisni]? Un netaisnīgajiem tiks sacīts: “Izbaudiet to, ko jūs bijāt pelnījuši!”
25
Tie, kas bija pirms viņiem, [patiesību] nodēvēja par meliem un tad pie viņiem nāca sods, no kurienes viņi pat nenojauta.
26
Un Allāhs lika viņiem izbaudīt visu pazemojumu šajā dzīvē, bet Pēdējā dzīvē sods ir jo/tiešām lielāks, ja [vien] viņi būtu [to] zinājuši!
27
Un [zvēru pie Dieva], nudien Mēs devām ļaudīm šajā Kurānā visvisādas līdzības, lai viņi pieminētu pamācību, –
28
[šajā] Kurānā arābu valodā, kurā nav nekāda misēkļa, lai viņi kļūtu dievbijīgi.
29
Allāhs dod līdzību par vīru, kas pieder vairākiem strīdīgiem līdzīpašniekiem, un vīru, kas padevies vienam cilvēkam, – vai viņi līdzībās ir vienādi? Visi slavinājumi lai ir Allāham, taču vairākums no viņiem [to] nezina.
30
Tu esi mirstīgs un viņi arī ir mirstīgi,
Sonraki 30 ayet →