1
Sād. [Zvēru] pie Kurāna, kurā ir Atgādinājums!
2
Taču tie, kuri noliedz, ir [viltus] lepnuma [pārņemti] un ir nesaticībā [ar patiesību].
3
Cik paaudžu pirms viņiem Mēs neesam izdeldējuši un viņi sauca, taču glābiņa laiks jau bija pagājis (taču glābties jau bija par vēlu).
4
Un viņi nobrīnījās par to, ka pie viņiem nāca brīdinātājs no viņu vidus. Un noliedzēji sacīja: “Viņš ir burvis un viens milzīgs melis!
5
Vai viņš visus pielūdzamos [dievekļus] aizvietoja ar vienu pielūdzamo [Dievu]? Tas tiešām ir kaut kas visnotaļ dīvains!”
6
Un augstmaņi no viņu vidus devušies prom [un teica]: “Ejiet un esiet pacietīgi jūsu pielūdzamo [dievekļu] dēļ! Patiesi, tas ir tas, ko [no mums] vēlas!
7
Mēs par to nedzirdējām pēdējā reliģijā – tas nav nekas cits kā izdomājums!
8
Vai tad mūsu starpā Atgādinājums ir sūtīts vienīgi viņam?” Tak ne! Viņi šaubās Manā Atgādinājumā. Tak ne! Viņi vēl joprojām nav izbaudījuši Manu sodu.
9
Vai viņiem ir krātuves ar tava Kunga, Varenā Dāvātāja žēlastību?
10
Vai arī viņiem ir vara debesīs, virs zemes un visur starp tiem? Tad lai viņi paceļas pa ceļiem!
11
[Viņi ir kārtējais] karaspēks no [tiem noliedzēju] karaspēkiem, kas tur tiks sakauts.
12
Pirms viņiem jau [savus praviešus] par meļiem ir nodēvējusi Nūha tauta, ādieši un faraons ar [saviem] mietiem,
13
samūdieši, Lūta tauta un Aikas ļaudis. Viņi ir tie karaspēki.
14
Ikkatrs [no viņiem] noturēja par meļiem sūtņus, par ko ir īstenojies Mans sods.
15
Un šie negaida [neko citu], kā vienu vienīgu balsi, kurā nebūs atelpas.
16
Un viņi sacīja: “Mūsu Kungs, pasteidzini mums mūsu daļu pirms Norēķina dienas!”
17
Esi pacietīgs pret to, ko viņi saka, un piemini Mūsu kalpu Dāvūdu, kam bija spēks. Viņš vienmēr ir pievērsies [nožēlā].
18
Patiesi, Mēs pakļāvām kalnus, un tie teicināja [Mūs] kopā ar Dāvūdu priekšvakaros un priekšpusdienās.
19
Un [pakļāvām] putnus, [lai] tie sapulcētos. Katrs [no tiem] Viņam vien bija pievērsies.
20
Un Mēs stiprinājām viņa varu un devām viņam gudrību un spēju sadalīt/izklāstīt runu.
21
Un vai līdz tevis nāca stāsts par prāvniekiem (strīdniekiem), kad viņi pārkāpa pāri lūgšanas celtnes žogam?
22
[Piemini], kad viņi ienāca pie Dāvūda un viņš nobijās no viņiem. Viņi sacīja: “Nebaidies! [Mēs esam] divi prāvnieki, viens no mums apspiež otru. Jel iztiesā mūs ar patiesību, neesi netaisnīgs un norādi mums uz taisno ceļu:
23
šis ir mans brālis, viņam ir deviņdesmit deviņas avis, bet mani ir tikai viena avs. Un viņš teica: “Uztici to man,” un uzveica mani uz vārdiem.”
24
Viņš atbildēja: “[Zvēru pie Dieva], nudien Viņš nodarīja tev netaisnību, prasot tev [pievienot] tavu avs viņa avīm. Un daudzi partneri tik tiešām apspiež viens otru, izņemot tos, kuri ticēja un darīja labus darbus, taču tādu ir maz!” Un Dāvūds pārliecinājās, ka Mēs viņu tikai pārbaudījām, un tūdaļ lūdza sava Kunga piedošanu, paklanījās līdz zemei un pievērsās [nožēlā].
25
Un Mēs piedevām viņam to. Un viņam Man ir tuva vieta un laba vieta, kur atgriezties.
26
Dāvūds, Mēs pataisījām tevi par vietvaldi (vietnieku) uz zemes, tāpēc lemj starp ļaudīm pēc taisnības un neseko iegribām, ka tās nenomaldina tevi no Allāha ceļa. Patiesi, tiem, kuri nomaldina no Allāha ceļa, ir [sagatavots] smags sods par to, ka aizmirsa Norēķina dienu.
27
Un Mēs neesam radījuši debesi, zemi un to, kas starp tiem, tāpat vien (bez patiesības/viltus labad?). Tā [to] iedomājas tie, kuri noliedza. Un bēda tiem, kuri noliedza, no Uguns.
28
Vai lai pataisām tos, kuri ticēja un darīja labus darbus, līdzīgus tiem, kuri posta virs zemes? Vai lai pataisām dievbijīgos līdzīgus netikļiem?
29
[Šis ir] svētīts Raksts, kuru Mēs nosūtījām tev, lai viņi paprātotu par tā zīmēm un lai ar prātu apveltītie pieminētu pamācību.
30
Un Mēs dāvājam Dāvūdam Suleimānu. Cik labs kalps viņš bija! Viņš vienmēr pievērsies [nožēlā].
Sonraki 30 ayet →