2
[Zvēru] pie Gudrības [pilna]/Gudrā Kurāna –
3
nudien tu esi viens no sūtņiem
5
[Šis Raksts] ir Varenā un Žēlojošā atklāts,
6
lai tu pabrīdinātu ļaudis, kuru tēvi nav tikuši brīdināti, no kā viņi ir nevērībā.
7
[Zvēru pie Dieva], nudien ir īstenojies [lemtais] vārds pār vairākumu no viņiem, no kā viņi netic.
8
Mēs viņiem kaklos likām važas, ka tās [stāv] līdz pat zodam, no kā viņi ir pacēluši degunus.
9
Un Mēs darījām aizslietni viņiem priekšā, aizslietni viņiem aizmugurē un apsedzām tos, no kā viņi neredz.
10
Un viņiem ir vienalga, vai tu viņus brīdināji, vai nebrīdināji – viņi netic.
11
Tu brīdini tikai to, kas sekoja Atgādinājumam un bijā Visžēlīgāko, neredzot Viņu ar savām acīm. Jel iepriecini viņu ar piedošanu un dāsnu atalgojumu.
12
Patiesi, Mēs esam Tie, kas atdzīvinām mirušos, pierakstam visu, ko viņi sagatavoja, un [arī] viņu pēdas. Un katru lietu Mēs uzskaitījām skaidrā (visu) rakstu rakstā.
13
Un dod viņiem līdzību par tās pilsētas iedzīvotājiem, kad pie tiem nāca sūtņi –
14
kad Mēs sūtījām pie tiem divus, taču tie noturēja viņus par meļiem, un tad Mēs atbalstījām viņus ar trešo, un viņi sacīja: “Mēs esam sūtņi pie jums.”
15
Viņi atbildēja: “Jūs esat tikai tādi paši cilvēki kā mēs! Un Visžēlīgākais neko nav sūtījis! Jūs gluži vienkārši melojat!”
16
Viņi sacīja: “Mūsu Kungs zina – mēs tiešām esam sūtņi pie jums!
17
Un mums uzticēta vien tikai skaidrā izskaidrošana (paziņojums, nodošana?).”
18
Viņi atbildēja: “Mēs redzam jūsos ļaunu zīmi! Ja jūs neizbeigsiet, mēs jūs noteikti nomētāsim akmeņiem un jūs noteikti skars no mums sāpīgs sods!”
19
Viņi teica: “Jūsu ļaunās/māņticības zīmes/nojautas [paliks] ar jums! Vai tāpēc [tā ir ļauna zīme], ka jums atgādina? Jūs gluži vienkārši esat pārmērīgi ļaudis!”
20
Un no pilsētas nomales steigšus atnāca kāds vīrs un teica: (28:20) “Ak, mana tauta, sekojiet šiem sūtņiem!
21
Sekojiet tiem, kuri neprasa no jums nekādu atalgojumu, un paši seko taisnam ceļam!
22
Un kāpēc gan man nekalpot Tam, kurš mani ir radījis, un pie kura jūs visi tiksiet atgriezti?
23
Vai lai ņemu [sev] bez Viņa [citus] pielūdzamos tajā laikā, kad, ja Visžēlīgākais vēlēsies man kādu postu, viņu aizbilšana ne ar ko man nelīdzēs un viņi nespēs mani glābt?
24
Tad es tiešām būtu acīmredzamajos maldos!
25
Es noticēju jūsu Kungam, jel ieklausieties manī!”
26
Viņam ticis pateikts: “Ieej Paradīzē!” Viņš atbildēja: “Ak, kaut mana tauta zinātu,
27
par ko mans Kungs man ir piedevis un licis mani pagodināto vidū!”
28
Un Mēs nenolaidām pār viņa tautu ne karaspēku no debesīm, ne arī taisījāmies [to] nolaist.
29
Bija tikai viens vienīgs kliedziens, un tie tūdaļ nodzisa.
30
Ak, bēda kalpiem! Lai kāds arī sūtnis pie viņiem nenāktu, viņi to bija izsmējuši.
Sonraki 30 ayet →