1
Visi slavinājumi lai ir Allāham, kuram pieder viss, kas ir debesīs, un viss, kas ir virs zemes. Un lai Viņam vien ir visi slavinājumi Pēdējā dzīvē. Un Viņš ir Gudrais Pārzinējs.
2
Viņš zina visu, kas ietīk (ietiek) zemē, un visu, kas no tās iziet, un visu, kas nolaižas no debesīm, un visu, kas tajās paceļas. Un Viņš ir Žēlojošais un Piedodošais.
3
Bet tie, kuri noliedza, teica: “Tā Stunda pie mums nenāks!” Atbildi: “[Nāks] gan! Tā noteikti atnāks pie jums! [Zvēru] pie sava Kunga, visa Apslēptā Zinātāja, no kura nedz debesīs, ne arī uz zemes nav noslēpts [pat] tas, kas ir skudriņas svarā, un [lai arī] kas mazāks vai lielāks par to [nebūtu], tas viss ir skaidrā Grāmatā. (10:61)
4
[Nāks gan], lai Viņš atmaksātu tiem, kuri ticēja un darīja labus darbus. Tieši viņiem ir [sagatavota] piedošana un dāsna iztika!”
5
Bet tiem, kuri centušies Mūsu zīmēm patraucēt, (22:51) ir [sagatavotas] mocības no sāpīga soda (45:11).
6
Un tie, kuriem ir dotas zināšanas, redz, ka tas, kas tev no tava Kunga ir nosūtīts, ir Patiesība, un ka tā ved pie Varenā, Slavējamā [Dieva] ceļa.(14:1)
7
Un tie, kuri noliedza, teica: “Vai mums nenorādīt jums uz cilvēku, kurš stāstīs jums, ka tad, kad jūs pilnīgi sadalīsieties, jūs tiksiet radīti no jauna!?
8
Vai viņš izdomāja par Allāhu melus vai arī viņā ir ļaunais gars?” Gluži otrādi – tie, kuri netic Pēdējai dzīvei, tiks [tajā] pakļauti sodam, bet [šajā dzīvē] viņi ir dziļajos maldos.
9
Vai pat tad viņi neredz to debesi un zemi, kas ir tiem virsū un tiem apakšā? Ja Mēs vēlētos, Mēs liktu zemei iegrimt zem viņiem vai liktu pār viņiem krist gabaliem no debesīm. Patiesi, tajā gan ir zīme ikkatram nožēlā atgriezošam kalpam (50:8).
10
Un [zvēru pie Dieva], nudien Mēs esam devuši Dāvūdam Savu svētību [un teicām:] “Ak, kalni un putni! Atkārtojiet [slavinājumus] kopā ar viņu!” Un Mēs viņam dzelzi padarījām mīkstu
11
[un teicām:] “Dari garus bruņukreklus un apdomā riņķu mēru. Un dariet labu, jo Es visu to, ko jūs darāt, esmu Redzošs!”
12
Un Suleimānam [Es pakļāvu] vēju, kura rīta gājiens kā [vesela] mēneša [ceļš] un pēcpusdienas gājiens kā [vesela] mēneša [ceļš]. Un viņalab Mēs likām tecēt vara avotam. Un džinu vidū bija tādi, kuri strādāja viņa priekšā ar viņa Kunga atļauju, bet, ja kāds no viņiem no Manas pavēles novērstos, Mēs liktu viņam izbaudīt sodu Peklē.
13
Viņi darīja priekš viņa visu, ko viņš vēlējās: celtnes, statujas, bļodas kā ūdenstilpes (baseini) un neizkustināmus katlus. Dariet pateicību, ak Dāvūda nams! Un maz, kas no Maniem kalpiem ir sevišķi pateicīgs.
14
Un, kad Mēs noteicām viņam mirt, [un viņš nomira], uz viņa nāvi viņiem norādīja tikai termīts, kas izēda viņa zizli. Un, kad viņš nokrita, džini saprata, ka tad, ja viņi zinātu Apslēpto, viņi nepaliktu pazemojošā sodā.
15
[Zvēru pie Dieva], Sābas mājokļi nudien bija zīme viņiem: divi dārzi, pa labi un pa kreisi. Ēdiet no jūsu Kunga uztura un esiet Viņam pateicīgi. Laba zeme (valsts?) un Piedodošs Kungs.
16
Taču viņi novērsās un tad Mēs uzsūtījām tiem lielus plūdus un aizvietojām tiem abus viņu dārzus ar diviem [citiem] dārziem ar rūgtiem augļiem, tamariskiem un pavisam nedaudziem jujubas kokiem.
17
Šādi Mēs viņiem atmaksājām par to, ka viņi noliedza. Un vai tad kādam, izņemot noliedzējus, Mēs [šādi] atmaksājam?
18
Un Mēs darījām starp viņiem un tām pilsētām, kurām Mēs dāvājām Savu svētību, [skaidri] redzamas pilsētas un ceļu starp tām padarījām samērīgu. Pārvietojieties starp tiem drošībā naktīs un dienās!
19
Taču viņi teica: “Mūsu Kungs, dari mūsu ceļojumus [starp pilsētām] tālākus,” un nodarīja sev netaisnību, un tad Mēs pataisījām viņus par teiku [avotu (aizsākumu, pirmsākumu, rašanas iemeslu)] un izmētāt izmētājām viņus pa visām [malām]. Patiesi, tajā gan ir zīmes katram pacietības pilnam un vienmēr pateicīgam [kalpam] (31:31).
20
Un [zvēru pie Dieva], nudien Iblīsa pieņēmums attiecībā uz viņiem bija pareizs un viņi sekoja viņam, izņemot [vienu] ticīgo cilvēku grupu.
21
Un viņam nebija pār viņiem nekādas varas, [bet tas ir noticis], lai Mēs zinātu [atšķirt] tos, kuri tic Pēdējai dzīvei, no tiem, kuri tajā šaubās. Un tavs Kungs ir katras lietas Sargātājs.
22
Saki: “Lūdziet tos, par kuru [dievišķīgumu] Allāham līdzās jūs apgalvojat!” Viņiem nepieder [pat] tas, kas ir skudriņas svarā, nedz debesīs, nedz arī uz zemes, un tur viņiem nav it nekādas līdzdalības. Un Viņam nav it neviena palīga no viņu vidus.
23
Un nekāda aizbilšana Viņa priekšā nenesīs labumu, izņemot tiem, kuriem Viņš atļaus. Un, kad bailes viņu sirdis pametīs, viņi sacīs: “Ko teica jūsu Kungs?” Viņi atbildēs: “Patiesību! Un Viņš ir Visaugstākais un Vislielākais!”
24
Saki: “Kas dod jums uzturu no debesīm un zemes?” Atbildi: “Allāhs! Un vai nu mēs, vai jūs ir vai nu uz taisna ceļa, vai nu acīmredzamos maldos!”
25
Saki: “Jūs netiksiet prasīti par mūsu noziegšanos, bet mēs netiksim prasīti par to, ko darāt jūs!”
26
Saki: “Mūsu Kungs mūs kopā sapulcēs un pēc tam mūs pēc taisnības iztiesās. Un Viņš ir Zinošais Tiesātājs!”
27
Saki: “Parādiet man tos līdzdalībniekus, kurus jūs Viņam turat blakus!” Tak nē! Gluži otrādi – Viņš ir Allāhs, Varenais un Gudrais!
28
Un Mēs sūtījām tevi vien kā laba vēstnieku un brīdinātāju pie visiem cilvēkiem, taču vairākums cilvēku to nezina.
29
Un viņi saka: “Kad [izpildīsies] šis solījums (kad pienāks tas solītais?), ja jūs sakāt taisnību?
30
Saki: “Jums ir apsolīta diena, kuru jūs nevarat ne atlikt [kaut vai] uz stundu, ne pietuvināt.”
Sonraki 24 ayet →