1
Ak pravieti! Bijā Allāhu un nepaklausi noliedzējiem un liekuļiem. Patiesi, Allāhs ir Zinošs un Gudrs.
2
Un seko tam, kas tev ir atklāts no tava Kunga, jo Allāhs to, ko jūs darāt, pārzīst.
3
Paļaujies uz Allāhu, jo Allāhs ir pietiekošs Gādnieks.
4
Allāhs nav radījis viena vīra ķermenī divas sirdis, Viņš nav padarījis arī jūsu sievas, no kuru mugurām jūs atsakāties, par jūsu mātēm un jūsu audžubērnus par jūsu [īstajiem] bērniem. Tie ir [tikai] jūsu vārdi no jūsu mutēm, bet Allāhs saka patiesību un Viņš ved pie [Taisnā] ceļa.
5
Sauciet viņus pēc viņu tēviem, – tas ir taisnīgāk Allāha priekšā. Bet, ja jūs nezināt viņu tēvus, tad viņi [lai] ir jūs ticības brāļi un jūsu aizbilstamie. Un jums nebūs grēks tajā, kur esat pieļāvuši kļūdu, bet [gan] tajā, ko tīšām nolūkojušas jūsu sirdis. Un Allāhs ir Piedodošs un Žēlojošs.
6
Pravietim ir lielāks tiesības/tuvāks uz ticīgajiem par viņiem pašiem un viņa sievas ir viņu mātes. Un Allāha noteikšanā asinsradinieki ir tuvāki viens otram par [citiem] ticīgajiem un pārceļotājiem, ja nu vienīgi jūs darīsiet labu saviem tuvajiem draugiem. Tā tas ticis ieskrīvēts grāmatā.
7
Un [piemini], kad Mēs noslēdzām ar praviešiem derību, ar tevi, Nūhu, Ibrāhīmu, Mūsu un Īsu Marjamas dēlu, kad Mēs noslēdzām ar viņiem bargu derību,
8
lai patiesajiem Viņš prasītu par viņu patiesumu; bet noliedzējiem Viņš sagatavojis sāpīgu sodu.
9
Ak jūs, kuri noticējāt! Pieminiet Allāha žēlastību pret jums, kad pie jums atnāca karaspēki, un Mēs sūtījām pār/pret tiem vēju un karavīrus, kurus jūs neredzējāt, un Allāhs ir visa tā, ko jūs darāt, Redzošs.
10
Kad viņi nāca jums [virsū] no augšas un no apakšas un kad skatieni skraidīja un sirdis palecās līdz kakliem un jūs [sākāt] domāt par Allāhu [nelabas] domas.
11
Tur ticīgie tikuši pakļauti pārbaudījumam un tikuši stipri/nežēlīgi satricināti.
12
Un [piemini], kad liekuļi un tie, kuru sirdīs ir slimība, teica: “Allāhs un Viņa sūtnis ir apsolījuši mums tikai maldīgu apmānu!”
13
Un [piemini], kad daļa no viņiem teica: “Ak Jasribā mītošie! Jūs nevarēsiet stāties pretī, tāpēc atgriezieties atpakaļ!” Un daļa no viņiem atprasās no pravieša, sakot: “Mūsu mājas palika atklātas!” Bet tās nepavisam nepalika atklātas – viņi tikai vēlējās aizbēgt!
14
Un, ja pie viņiem ielauztos no visām tās [pilsētas] pusēm, [un] pēc tam viņi tiktu pakļauti kārdinājumam, viņi tam pakļautos un nevilcinātos, ja nu vienīgi īsu [laiku].
15
Bet [zvēru pie Dieva], nudien viņi solījuši pirms tam Allāham nepavērst muguras, un par Allāham doto solījumu tiks prasīts!
16
Saki: “Bēgšana jums nekad labumu nenesīs, ja jūs bēgsiet no nāves vai bojāejas! Un arī tad jūs uzdzīvotu vien mazu [laiku]!”
17
Saki: “Kurš gan ir tas, kurš pasargās jūs no Allāha, ja Viņš vēlēsies attiecībā uz jums [pieļaut] ļaunumu vai vēlēsies [skart] jūs ar žēlastību?” Un viņi neatradīs sev, bez Allāha, nevienu [citu] aizstāvi, ne arī palīgu.
18
Allāhs nudien zina tos kavētājus jūsu vidū, kuri atrunā [citus], un tos, kuri saka saviem brāļiem: “Nāciet pie mums!” Viņi piedalās cīņā tikai mazliet,
19
jo ir skopi, [lai tērētu] uz jums. Kad [viņiem] uznāk bailes, tu redzi viņus skatošus uz tevi ar rotējošām acīm kā tam, kurš zaudē samaņu [bailēs] no nāves. Bet, kad bailes pāriet, viņi šausta jūs ar asām mēlēm, jo ir skopi uz labumu. Viņi nav noticējuši un tāpēc Allāhs viņu darbus padarīja veltus, un Allāham tas bija viegli.
20
Viņi domā, ka sabiedrotie karaspēki nav aizgājuši. Un, ja sabiedrotie karaspēki atnāks [vēlreiz], viņi vēlēsies, kaut viņi būtu tuksnesī starp beduīniem un jautātu par vēstīm no jums. Bet, ja viņi būtu jūsu vidū, viņi cīnītos tikai mazliet.
21
[Zvēru pie Dieva], nudien jums bija labs piemērs Allāha sūtnī, – tiem, kuri cer uz Allāhu un Pēdējo dienu un piemina Allāhu jo daudz.
22
Un, kad ticīgie ieraudzīja sabiedrotos karaspēkus, viņi sacīja: “Tas ir tas, ko mums apsolīja Allāhs un Viņa sūtnis, un Allāhs un Viņa sūtnis sacīja taisnību!” Un tas tikai kāpināja viņos ticību un padevību.
23
Starp ticīgajiem ir vīri, kuri ir patiesi savā derībā, kuru viņi ar Allāhu ir noslēguši; un no viņiem ir tādi, kuru laiks [jau] beidzies, un no viņiem ir tādi, kuri [vēl] gaida, bet mainīt nav mainījuši [savu solījumu],
24
lai Allāhs atmaksātu patiesajiem par viņu patiesumu un, ja vēlēsies, sodītu liekuļus vai pievērstos tiem [ar vadību], jo Allāhs ir Piedodošs un Žēlojošs.
25
Un tos, kuri noliedza, Allāhs sava niknuma [pārņemtus] atgrieza atpakaļ. Viņi nesasniedza nekādu labumu. Allāhs novērsa kauju no ticīgajiem (2:137) un Allāhs ir Spēcīgs un Varens.
26
Un Viņš nolaida no saviem patvērumiem tos Raksta ļaudis, kuri viņiem ir piebiedrojušies, un iemeta viņu sirdīs bailes, kad vienu daļu jūs nokāvāt, bet gūstā paņēmāt citu daļu.
27
Un Viņš atdeva jums mantojumā viņu zemes, viņu mājas, viņu mantu un [to] zemi, kurā jūsu [pat] kāju nespērāt. Un Allāhs pār katru lietu ir Varens.
28
Ak pravieti! Saki savām sievām: “Ja jūs vēlaties šo dzīvi un tās krāšņumu/greznību, tad nāciet, – es apdāvināšu jūs ar iedzīvi un skaistā veidā jūs atlaidīšu.
29
Bet, ja jūs vēlaties Allāhu, Viņa sūtni un Pēdējo mājokli, tad Allāhs sagatavoja tām no jums, kuras dara labu, milzīgu atalgojumu.”
30
Ak pravieša sievas! Tai no jums, kura izdarīs skaidru netiklību, sods tiks pareizināts divtik, un Allāham tas ir viegli.
Sonraki 30 ayet →