2
Allāhs – nav cita tiesīga pielūdzamā, tik Viņš, Dzīvais, Pastāvīgais!
3
Viņš sūtījis tev Rakstu ar patiesību kā apstiprinājumu tam, kas bijis pirms tā. Viņš nosūtījis [arī] Taurātu un Indžīlu,
4
kā vadību cilvēkiem pirms tam, un nosūtījis Atšķiršanu. Patiesi, tiem, kuri noliedza Allāha zīmes, ir [sagatavots] smags sods. Un Allāhs ir Varens un Spējīgs uz atmaksu. (atmaksāšana, atmaksa, atriebe, atdarīšana). (5:95)
5
Patiesi, Allāham nekas nav apslēpts ne virs zemes, ne arī debesīs –
6
Viņš ir Tas, kurš jūs izveido miesās tā, kā Pats grib. Nav cita tiesīga pielūdzamā, tik Viņš – Varenais un Gudrais.
7
Tas ir Viņš, kas nosūtīja tev šo Rakstu – tajā ir skaidras zīmes, kuras ir šī Raksta pamatā, un ir citas, divdomīgas. Un tie, kuru sirdīs ir deviācija, seko tam, kas tajā ir divdomīgs, vēloties [sacelt] ķildas un vēloties [atminēt] tā piepildīšanos, lai gan tā piepildīšanos nezina neviens, izņemot Allāhu. Un tie, kuriem ir pamatīgas zināšanas, saka: “Mēs noticējām tam – [tas] viss ir no mūsu Kunga!” Bet [šo] pamācību piemina tikai ar prātu apveltītie.
8
Mūsu Kungs! Nenovērs mūsu sirdis pēc tam, kad Tu mūs vedi taisni, un dāvā mums žēlastību no Sevis! Patiesi, Tu esi Tas Dāvātājs!
9
Mūsu Kungs! Tu pulcēsi (savāksi, Tu esi Tas, Kas pulcēs, savāks (4:140)) cilvēkus dienai, kurā nav šaubu (3:25). Patiesi, Allāhs nelauž solījumu.
10
Patiesi, tiem, kuri noliedza, ne viņu nauda, ne viņu bērni ne ar ko nepalīdzēs Allāha priekšā, un tieši viņi būs Uguns malka. (3:116)
11
[Viņi uzvedas] tāpat, kā uzvedās faraona ļaudis un tie, kuri bija pirms viņiem – tie sauca par meliem Mūsu zīmēs, un Allāhs satvēra viņus par viņu grēkiem. Un Allāhs ir stiprs sodā.
12
Saki tiem, kuri noliedza: “Drīz jūs tiksiet pieveikti un savākti uz Elli(Ellei). Un cik tā ir slikta guļamvieta!”
13
Jums jau bija zīme divās satikušās armijās – viena armija karoja Allāha ceļā, bet cita bija neticīga. Ar savām acīm viņi redzēja viņus divtik lielākā skaitā. Un Allāhs atbalsta ar Savu palīdzību tos, kurus grib. Patiesi, tajā gan ir mācība tiem, kam ir redze!
14
Cilvēku [acīs] ir izskaistināta mīlestība pret tādiem iekāres objektiem kā sievietes, bērni, kaudzēm uzkrātas zelta un sudraba grēdas, veselie zirgi, mājlopi un tīrumi. Tas [viss] ir [tikai] šīs dzīves iedzīve, bet pie Allāha ir brīnišķīga atgriešanas vieta.
15
Saki: “Vai man pastāstīt jums par ko vēl labāku par to? Tiem, kuri ir dievbijīgi, pie viņu Kunga ir dārzi, zem kuriem tek upes un kuros viņi būs mūžīgi, attīrītas sievas un apmierinājums (gandarījums?) no Allāha. Un Allāhs ir [Savu] kalpu Redzošs.
16
[Tiem,] kuri saka: “Mūsu Kungs! Patiesi, mēs noticējām, tādēļ piedod mums mūsu grēkus un pasargā mūs no soda Ugunī,”
17
pacietīgajiem, patiesajiem, padevīgajiem, tērējošiem un prasošiem piedošanu vēlā naktī (nakts beigās).
18
Allāhs, eņģeli un tie, kuriem ir zināšanas, apliecināja to, ka nav tiesīga pielūdzama, izņemot Viņu, [kurš] uztur taisnīgumu. Nav tiesīga pielūdzama, izņemot Viņu – Vareno un Gudro.
19
Patiesi, [īstā] reliģija Allāha priekšā ir Padevība. Un to [domas], kuriem tika doti Raksti, sadalījušās tik pēc tam, kad pie viņiem nāca zināšanas – savstarpējas netaisnības dēļ (2:213, 42:14, 45:17) savā starpā. Un tas, kurš noliedz Allāha zīmes, tad taču Allāhs ir ātrs norēķinā.
20
Un, ja viņi strīdēsies ar tevi, tad saki: „Es esmu padevis savu seju Allāham, un tie, kuri man sekoja.” Un saki tiem, kuriem tika doti Raksti, un nemācītiem (2:78): „Vai arī jūs padevušies?”, un, ja viņi padosies, tad noteikti ies taisno ceļu, bet, ja novērsīsies, tad taču tev [uzticēta] tikai paziņošana vien. Un Allāhs ir [Savu] kalpu Redzošs.
21
Patiesi, tos, kuri noliedz Allāha zīmes, nogalina bez jebkādām tiesībām praviešus, nogalina tos no cilvēkiem, kuri pavēla taisnīgumu, iepriecini nu tos ar sāpīgu sodu.
22
Tie ir tie, kuru darbi ir kļuvuši velti gan šajā dzīvē, gan Pēdējā, un viņiem nebūs nekādu palīgu.
23
Vai tu neredzēji tos, kuriem tika dota Rakstu daļa, kurus sauc pie Allāha grāmatas, lai tā viņus iztiesātu, bet daļa no viņiem pēc tā novērsdamies novēršas (2:83)?
24
Tas ir tāpēc, ka viņi teica: “Uguns mūs skars tikai skaitītas dienas! (2:80)” Bet viņus piemānīja savā reliģijā tas, ko viņi bija izdomājuši.
25
Taču kā būs tad (4:41), kad Mēs viņus savāksim(sapulcēsim) dienai, kurā nav šaubu (3:9), un katrai dvēselei tiks dota pilna atmaksa par to, ko tā nopelnījusi, nenodarot viņiem netaisnību (2:281)?
26
Saki: “Allāh, visas valstības īpašniek! Tu dod valstību tam, kuram vēlies, un atņem valstību tam, kuram vēlies, tu paaugstini to, kuru vēlies, un pazemini to, kuru vēlies! [Vien] Tavā rokā viss labums. Patiesi, Tu pār katru lietu esi Varens!
27
Tu ieved nakti dienā un ieved dienu naktī, un Tu izved dzīvo no mirušā un izved mirušo no dzīvā, un Tu apgādā to, kuru gribi, bez norēķina(skaita, rēķināšanas?)(2:212)”
28
Lai ticīgie neņem (ticīgiem nebūs ņemt) neticīgos par draugiem un aizstāvjiem ticīgo vietā. Un tas, kurš to izdarīs, tam ar Allāhu nav nekāda sakara, ja nu vienīgi jūs sargādamies baidāties no viņiem. Un Allāhs brīdina jūs no Sevis, un pie Allāha vien ir iznākums. (2:285)
29
Saki: “[Vienalga,] vai jūs slēpjat to, kas ir jūsu krūtīs, vai arī atklājat, Allāhs to zina. Viņš zina visu, kas ir debesīs un visu, kas ir virs zemes, un Allāhs pār katru lietu ir Varens.”
30
Dienā, kad katrs redzēs(atradīs) atnestu(klāt? noliktu priekšā) tās padarīto labumu un tās padarīto ļaunumu, viņš vēlēsies, lai starp viņu un to [ļaunumu] būtu milzīgs attālums. Allāhs brīdina jūs no Sevis, un Allāhs ir maigs pret [Saviem] kalpiem.
Sonraki 30 ayet →