2
Vai ļaudis ir nodomājuši, ka viņus liks [mierā], lai viņi teiktu: “Mēs noticējām” bez tā, lai viņus pārbaudītu?
3
Un [zvēru pie Dieva], nudien Mēs pārbaudījām tos, kuri [dzīvojuši] pirms viņiem, un Allāhs noteikti uzzinās tos, kuri ir bijuši patiesi, un noteikti uzzināt meļus.
4
Vai tie, kuri dara ļaunus darbus, nodomājuši, ka viņi Mūs apsteigs? Cik slikti ir tas, kā viņi spriež!
5
Tas, kurš gaida tikšanos ar Allāhu, [lai zina], ka Allāha [noliktais] laiks noteikti pienāks! Un Viņš ir Dzirdošais un Zinošais.
6
Un tie, kas pūlas, tie pūlas vien pašiem par labu, jo Allāhs ir Pašpietiekams [un nejūt vajadzību/bez vajadzības pēc] pasaulēs.
7
Un Mēs noteikti nosegsim tiem, kuri ticēja un darīja labus darbus, viņu ļaunos darbus un noteikti atmaksāsim viņiem par labāko, ko viņi bija darījuši.
8
Un Mēs novēlējām cilvēkam darīt [labu] jo labu saviem vecākiem. Un, ja viņi abi pūlēsies, lai tu piedēvētu Man to, par ko tev nav nekādu zināšanu, tad nepaklausi viņus [tajā]. Pie Manis vien ir jūsu visu atgriešanās, un tad Es pavēstīšu jums, ko jūs bijāt darījuši.
9
Un tos, kuri ticēja un darīja labus darbus, Mēs noteikti piepulcēsim/darīsim (starp) taisnīgajiem.
10
Un cilvēku vidū ir tādi, kas saka: “Mēs noticējām Allāham,” bet kad viņiem Allāha dēļ nodara pāri, viņi sāk uzskatīt, ka cilvēku pārbaudījums ir kā Allāha sods. Bet [zvēru pie Dieva], ja atnāktu uzvara no tava Kunga, viņi noteikti teiktu: “Mēs bijām kopā ar jums!” Vai tad Allāhs nezina labāk, kas [slēpjas Viņa] radību krūtīs?
11
Un Allāhs noteikti uzzinās tos, kuri ticēja, un noteikti uzzinās liekuļus.
12
Un tie, kuri noliedza, sacīja tiem, kuri ticēja: “Sekojiet mūsu ceļam un mēs noteikti uzkrausim jūsu grēkus uz sevis!” Viņi nenesīs vis uz sevis it ne vienu viņu grēku, – viņi tik tiešām ir meļi.
13
Bet viņi noteikti nesīs savu smagu nastu un vēl citu smagu nastu kopā ar savu smagu nastu, un Augšāmcelšanās dienā noteikti tiks prasīti par visu, ko viņi bija melīgi izdomājuši!
14
Un [zvēru pie Dieva], nudien Mēs sūtījām Nūhu pie viņa tautas un viņš sabija ar viņiem tūkstoš gadus, atskaitot piecdesmit gadus. Un viņus piemeklēja plūdi, kad viņi darīja netaisnību.
15
Un Mēs paglābām viņu un tos, kas bija uz šķirsta, un padarījām to pasaulēm par zīmi.
16
Un [sūtījām] Ibrāhīmu, kad viņš sacīja savai tautai: “Kalpojiet Allāham un bijājiet Viņu. Tas jums ir labāk, ja [vien] jūs [to] zinātu!
17
Jūs Allāha vietā kalpojat tik dievekļiem un izdomājat lielus melus. Patiesi, tiem, kurus jūs pielūdzat Allāha vietā, nav [nekādas] varas dot jums uzturu, tāpēc meklējiet visu uzturu pie Allāha, kalpojiet Viņam un esiet Viņam pateicīgi. Pie Viņa vien jūs visi tiksiet atgriezti!
18
Bet, ja jūs to dēvējat par meliem, tad [to] par meliem jau nodēvējušas tautas pirms jums, savukārt sūtnim ir uzticēta tikai skaidrā nodošana.”
19
Vai arī tad viņi neredz, kā Allāhs uzsāk radīšanu, bet pēc tam atkārto to. Patiesi, tas Allāham ir viegli.
20
Saki: “Pastaigājiet pa zemi un paskatieties, kā Viņš sāka radību! Pēc tam Allāhs radīs pēdējās radības, jo Allāhs pār katru lietu ir Varens.
21
Viņš soda tos, kurus vēlas, un žēlo tos, kurus vēlas, un pie Viņa vien jūs visi tiksiet atgriezti.
22
Un jūs nespēsiet aizbēgt ne uz zemes, ne arī debesīs. Un nav jums bez Allāha neviena [cita] aizstāvja, ne arī palīga.”
23
Un tie, kuri noliedza Allāha zīmes un tikšanos ar Viņu, tie vīlās Manā žēlastībā un tieši viņiem ir [sagatavots] sāpīgs sods.
24
Un viņa tautas atbilde bija vien tikai vārdi (3:147): “Nogaliniet viņu vai sadedziniet!” Bet Allāhs glāba viņu no uguns. Patiesi, tajā ir zīmes ticīgiem ļaudīm.
25
Un viņš sacīja: “Jūs ņēmāt [sev] dievekļus Allāha vietā aiz savstarpējas mīlestības šajā dzīvē. Pēc tam Augšāmcelšanās dienā jūs noliegsiet viens otru un vieni no jums nolādēs citus. Par jūsu mājokli būs Uguns un nebūs jums nekādu palīgu!”
26
Un tad viņam noticēja Lūts; un [Ibrāhīms] sacīja: “Es pārceļos sava Kunga dēļ. Patiesi, Viņš ir Varenais un Gudrais!”
27
Un Mēs dāvājām viņam Ishāku un Jaakūbu un darījām viņa pēctečos pravietojumu un Rakstu. Un Mēs iedevām viņam viņa atalgojumu šajā dzīvē, bet Pēdējā dzīvē viņš noteikti būs starp taisnīgajiem! (16:122)
28
Un [sūtījām] Lūtu, kad viņš sacīja savai tautai: “Jūs darāt tādu netiklību, kādu nav darījis pirms jums neviens no visām radībām!
29
Vai tad jūs tiešām nāksiet pie vīriešiem, aizšķērsosiet ceļus un savos saietos darīsiet netiklības?” Un viņa tautas atbilde bija vien tikai vārdi (3:147): “Uzsūti mums Allāha sodu, ja tu runā taisnību!”
30
Viņš teica: “Mans Kungs! Palīdzi man pret postītāju tautu!”
Sonraki 30 ayet →