Ana SayfaMealler › S.A.Dāvūds
SA

S.A.Dāvūds

S.A.Dāvūds
S.A.Dāvūds meali ile okumaya başla
Kasas 1 / 88
1
Tā, sīn, mīm.
S.A.Dāvūds 28:1
2
Šīs ir skaidrā Raksta zīmes.
S.A.Dāvūds 28:2
3
Mēs nolasīsim tev ar patiesību stāstu ticīgajiem ļaudīm par Mūsu un faraonu.
S.A.Dāvūds 28:3
4
Faraons [savā] zemē tirāniski sacēlās zemes virsū un ļaudis tajā sadalīja grupās, vienu no tām viņš apspieda, – nogalināja viņu dēlus un atstāja dzīvas viņu meitas. Patiesi, viņš bija postītājs.
S.A.Dāvūds 28:4
5
Un Mēs vēlējāmies dāvāt Savu žēlastību tiem, kurus [tajā] zemē apspieda, pataisīt viņus par vadoņiem un padarīt viņus par mantiniekiem,
S.A.Dāvūds 28:5
6
nostiprināt viņus uz zemes un faraonam, Hāmānam un viņu abu karapulkiem parādīt caur viņiem to, no kā tie ir baidījušies.
S.A.Dāvūds 28:6
7
Un Mēs iedvesām Mūsas mātei: “Zīdi viņu, bet kolīdz sāksi par viņu baidīties, liec viņu upē un nebaidies un nebēdā, – Mēs tev viņu noteikti atgriezīsim un padarīsim par sūtni.”
S.A.Dāvūds 28:7
8
Un viņu izcēla/atrada faraona dzimta, lai viņš kļūtu par viņu ienaidnieku un sērām. Patiesi, faraons, Hāmāns un viņu abu karapulki ir bijuši pārkāpēji.
S.A.Dāvūds 28:8
9
Un faraona sieva sacīja: “[Viņš ir] mans un tavs acuraugs, – nenogaliniet viņu, [jo] varbūt viņš dos mums labumu vai arī pieņemsim viņu par audžubērnu,” [neko] nenojauzdami.
S.A.Dāvūds 28:9
10
Un Mūsas mātes sirds kļuva tukša (brīva). Viņa gandrīz jau bija gatava viņu atklāt, ja vien Mēs nebūtu viņas sirdi stiprinājuši, lai viņa ticētu.
S.A.Dāvūds 28:10
11
Un viņa sacīja viņa māsai: “Seko viņam,” un tā novēroja viņu no tālienes, viņiem [neko] nenojaušot.
S.A.Dāvūds 28:11
12
Un Mēs pirms tam jau liedzām viņam [zīst] no zīdītājām, tāpēc viņa teica: “Vai man nenorādīt uz kādu ģimeni, kura jūsu labad gādās par (rūpēsies, pieskatīs) (20:40) viņu un vēlēs viņam [tikai] labu?”
S.A.Dāvūds 28:12
13
Un Mēs atgriezām viņu pie viņa mātes, lai viņas acs rastu mieru un viņa nebēdātos un lai viņa zinātu, ka Allāha solījums ir patiess. Taču vairākums no viņiem [to] nezina.
S.A.Dāvūds 28:13
14
Un, kad viņš kļuva pieaudzis (sasniedza krietnus gadus?) un nobrieda, Mēs devām viņam varu un zināšanas. Un šādi Mēs atmaksājam tiem, kuri dara labu.
S.A.Dāvūds 28:14
15
Un, iegājis pilsētā laikā, kad tās iedzīvotāji bijuši nevērībā, viņš satika tajā divus vīrus, kuri cīnījušies viens ar otru – viens no viņa grupas, bet otrs no viņa ienaidniekiem; un tas, kurš bija no viņa grupas, sauca viņu palīgā pret to, kurš bija no viņa ienaidniekiem, un Mūsa iesita viņam [ar dūri], viņu piebeidzot. [Mūsa] sacīja: “Tas ir [viens] no sātana darbiem un viņš tik tiešām ir ienaidnieks un acīmredzams maldinātājs.”
S.A.Dāvūds 28:15
16
Viņš teica: “Mans Kungs! Es biju netaisnīgs pret sevi, jel piedod man,” un Viņš viņam piedeva, jo Viņš ir Tas Piedodošais un Žēlojošais.
S.A.Dāvūds 28:16
17
Viņš sacīja: “Mans Kungs! Par to, ka Tu esi izrādījis pret mani žēlastību, es nekad vairs nekļūšu noziedzniekiem par palīgu!”
S.A.Dāvūds 28:17
18
No rīta tajā pilsētā viņš sāka baidīties, sagaidot, [kas nu būs]. Te pēkšņi tas, kurš vakar viņu lūdza palīdzēt, atkal sauca pēc viņa. Mūsa viņam sacīja: “Tu esi acīmredzami neceļos noklīdis [vīrs]!”
S.A.Dāvūds 28:18
19
Un, kad viņš gribēja satvert to, kurš bija viņu abu ienaidnieks, viņš teica: “Mūsa! Vai gribi nogalināt mani tāpat, kā tu nogalināji cilvēku vakar?! Tu tik to vien gribi, ka būt tirāns uz zemes un negribi būt no tiem, kuri izlabo [lietas] (saved kārtībā)!”
S.A.Dāvūds 28:19
20
Un no pilsētas nomales steigšus atnāca kāds vīrs un teica (36:20): “Mūsa, augstmaņi ir sanākuši vienoties par to, lai tevi nogalinātu, jel dodies prom – es tev dodu labu padomu!”
S.A.Dāvūds 28:20
21
Un viņš devās no tās prom, bailēs sagaidot, [kas nu būs]. Viņš teica: “Mans Kungs! Glāb mani no netaisnīgajiem ļaudīm!”
S.A.Dāvūds 28:21
22
Un, Medjanas virzienā devies, viņš sacīja: “Varbūt mans Kungs vedīs mani pa Taisno ceļu.”
S.A.Dāvūds 28:22
23
Un, pie Medjanas ūdens [avota] atnācis, viņš ieraudzīja pie tā cilvēku grupu dzirdam [lopus], un ieraudzīja bez viņiem vēl divas sievietes dzenam [lopus] projām. Viņš teica: “Kas ir par lietu (kāpēc jūs tā darāt)?” Viņas atbildēja: “Mēs nedzirdam, kamēr gani neaizvedīs [savus lopus], un mūsu tēvs jau ir vecs vīrs.”
S.A.Dāvūds 28:23
24
Tad viņš padzirdīja viņām [viņu lopus] un pēc tam devās uz ēnu un teica: “Mans Kungs! Es izjūtu vajadzību jebkurā labumā, kuru Tu man sūti!”
S.A.Dāvūds 28:24
25
Tad, kautrīgi soļojot, viena no viņām pie viņa pienāca un teica: “Tevi sauc mans tēvs, lai atalgotu tevi par to, ka tu padzirdīji mums [lopus],” un, kad viņš atnāca pie viņa un pastāstīja [savu] stāstu, viņš sacīja: “Nebaidies, – tu paglābies no netaisnīgajiem ļaudīm.”
S.A.Dāvūds 28:25
26
Viena no viņām sacīja: “Ak manu tētiņ, noalgo viņu, jo labākais, kuru tu vari noalgot, ir tas spēcīgais un uzticamais [vīrs]!”
S.A.Dāvūds 28:26
27
Viņš sacīja: “Es vēlos izdot pie tevis vienu no šīm manām meitām par to, ka tu nostrādāsi pie manis astoņus gadus, bet, ja tu [nostrādāsi] līdz galam [visus] desmit, tad tas būs [kā labvēlība] no tavas puses, bet es nevēlos radīt tev grūtības. Tu iepazīsi mani – ja uz to būs Dieva griba – kā taisnīgu cilvēku.”
S.A.Dāvūds 28:27
28
[Mūsa] atbildēja: “Tas [lai ir norunāts] starp mani un tevi. Lai arī kādu no diviem termiņiem/laikiem es līdz galam nenostrādātu, man netiks [tas] netaisnīgi pārmests, un Allāhs ir Galvotājs tam, ko mēs sakām.”
S.A.Dāvūds 28:28
29
Un, termiņu līdz galam nostrādājis un devies ar savu saimi [projām], Mūsa pamanīja kalna malā uguni. Savai saimei viņš teica: “Palieciet [te], – es pamanīju uguni. Varbūt es atnesīšu jums no tās kādu vēsti vai degošu pagali, lai jūs sasildītos.”
S.A.Dāvūds 28:29
30
Un, kad viņš pie tās pienāca, ielejas labajā pusē svētītā vietā no koka izskanēja: “Ak Mūsa! Patiesi, Es esmu Tas Allāhs, pasauļu Kungs!
S.A.Dāvūds 28:30