1
Tā, sīn. Šīs ir Kurāna un skaidra Raksta zīmes,
2
vadība un labā vēsts dievbijīgajiem –
3
tiem, kuri izpilda [rituālo] lūgšanu, dod attīrīšanās nodokli un par Pēdējo dzīvi ir pārliecināti.
4
Patiesi, tie, kuri netic Pēdējai dzīvei, tiem Mēs viņu darbus izskaistinām un tie [maldīdamies] klaiņo.
5
Tie ir tie, kuriem [sagatavots] nelabs sods un tie lielākie zaudētāji Pēdējā dzīvē būs tieši viņi.
6
Un tu tik tiešām saņem Kurānu no Gudra un Zinoša.
7
[Piemini], kad Mūsa teica savai saimei: “Es pamanīju uguni, – es atnesīšu jums no turienes kādu vēsti vai atnesīšu degošu pagali, lai jūs sasildītos.”
8
Un, kad viņš pie tās pienāca, izskanēja: “Svētīts ir tas, kas ir pie uguns un kas tai apkārt, un lai top teiktin [teikts] Allāhs, pasauļu Kungs!
9
Ak Mūsa! Patiesi, Tas esmu Es, Allāhs, Varenais un Gudrais.
10
Met nu savu spieķi!” Un, ieraudzījis to trīcam kā čūska, [Mūsa] aizbēga, muguru pagriezdams, un neatgriezās. – Ak Mūsa, nebaidies! Patiesi, sūtņiem nav jābaidās Manis priekšā.
11
Bet, ja kāds darījis netaisnību, bet pēc tam [tā] ļaunuma vietā izdarījis labu, tad [tādam] Es esmu Piedodošs un Žēlojošs.
12
Un ieliec savu roku azotē – tā izies balta bez jebkādas kaites kā viena no deviņām zīmēm faraonam un viņa tautai. Patiesi, viņi ir pārkāpēju cilts.
13
Un tad, kad pie viņiem nāca Manas zīmes kā uzskatāmi/acīmredzami (17:59) pierādījumi, viņi teica: “Tā ir skaidra burvestība,”
14
un noliedza tās netaisnības un augstprātības dēļ, kaut paši iekšēji bija par tām pārliecināti. Tad paskaties, kāds bija to postītāju gals!
15
Un [zvēru pie Dieva], nudien Mēs devām Dāvūdam un Suleimānam zināšanas, un viņi sacīja: “Lai slavēts Allāhs, kas pagodinājis mūs ar pārākumu/izcēla pār daudziem Saviem ticīgajiem kalpiem!”
16
Un Suleimāns mantoja no Dāvūda un sacīja: “Ak ļaudis, mums ir iemācīta putnu valoda un dāvāta jo katra lieta (27:23). Patiesi, tāda ir tā skaidrā žēlastība!”
17
Suleimāna priekšā tika sapulcēti viņa karavīri no džinu, cilvēku un putnu skaita, un tikuši sagrupēti.
18
Un, kad viņi ieradās skudru ielejā, viena no skudrām teica: “Ak skudras, ieejiet savos mājokļos, ka nenobradā jūs Suleimāns un viņa karavīri, [to] nenojaušot!”
19
Tad viņš, par viņas vārdiem smiedamies, pasmaidīja un sacīja: “Mans Kungs! Iedves man pateicību/būt pateicīgam par Tevis dāvāto žēlastību, ar kuru tu apveltīji (aplaimoji) mani un manus vecākus, un lai es daru labus darbus, ar kuriem Tu būsi ar mieru, (46:15) un piepulcē/dari (starp) mani ar Savu žēlastību Saviem taisnīgajiem kalpiem!”
20
Un, putnus apskatījis, viņš sacīja: “Kas ir ar mani, ka neredzu pupuķi (badadzeguzi), vai arī viņš ir prom?
21
Es noteikti sodīšu viņu ar stingru sodu vai nokaušu vai arī viņš parādīs man skaidru attaisnojumu!”
22
[Pupuķis (badadzeguze)] pakavējās neilgu [laiku], un [ierodoties] teica: “Es aptvēru [ar zināšanām] to, ko tu nebiji aptvēris. Un es atnācu pie tevis no Sābas ar nešaubīgu vēsti!
23
Es atradu sievieti, kura valda pār viņiem, – tai ir dota jo katra lieta (27:16) un tai ir dižens tronis.
24
Es redzēju viņu un viņas tautu Allāha vietā klanāmies saulei. Sātans izskaistināja viņiem viņu darbus un novērsa viņus no [Taisnā] ceļa un viņi neseko taisnai vadībai.
25
[Sātans tā darīja], lai viņi neklanītos Allāham, kurš atklāj visus noslēpumus debesīs un uz zemes un zina visu, ko jūs slēpjat un visu, ko atklājat.
26
Allāhs – nav cita pielūgsmes tiesīga, tik Viņš – dižena troņa Kungs!”
27
[Suleimāns] sacīja: “Mēs paskatīsimies, vai tu saki taisnību vai arī esi melis!”
28
Dodies ar šo manu vēstuli un pamet to viņiem, pēc tam palido nost un paskaties, kādu [atbildi] viņi dos atpakaļ.
29
[Sābas ķēniņiene] sacīja: “Ak augstmaņi, pie manis ir nomests cēls vēstījums!”
30
Tas ir no Suleimāna, un tas ir Visžēlīgākā, Žēlojošā Allāha vārdā!
Sonraki 30 ayet →