2
Šīs ir skaidra Raksta zīmes.
3
Tu varbūt pat varētu sevi nobeigt (nonīkt) tā dēļ, ka viņi nekļūst ticīgi (18:6).
4
Ja Mēs vēlēsimies, gan nolaidīsim pāri viņiem kādu zīmi no debesīm, kuras priekšā viņu kakli turpinās pazemīgi [stingt].
5
Un [lai arī] kāds jauns atgādinājums no Visžēlīgākā pie viņiem nenāktu, viņi no tā tikai novēršas.
6
Nudien viņi ir nodēvējuši [patiesību] par meliem, tāpēc drīz pie viņiem nāks vēstis par to, ko viņi bija izsmējuši.
7
Vai tad viņi neskatījās uz zemi – cik daudz no katras cēlas šķiras (šķirnes, veids) (22:5) Mēs uz tās izaudzinājām?
8
Patiesi, tajā gan ir zīme, bet vairākums no viņiem [tā arī] par ticīgiem nav kļuvuši.
9
Un, patiesi, tavs Kungs ir Tas Varenais un Žēlojošais.
10
Un [piemini], kad tavs Kungs pasauca Mūsu, [sakot]: “Ej pie netaisnīgajiem ļaudīm –
11
pie faraona ļaudīm. Vai viņi nekļūs dievbijīgi?”
12
Viņš atbildēja: “Mans Kungs, es baidos, ka viņi nodēvēs mani par meli,
13
ka manas krūtis sažņaugsies (IK) un mana mēle nekustēsies. Sūti jel pēc Hārūna.
14
Un es viņu priekšā esmu atbildīgs par kādu grēku, tāpēc baidos, ka viņi mani nogalinās.”
15
[Allāhs] sacīja: “Tak nē! Ejiet jel abi ar Mūsu zīmēm, – Mēs esam kopā ar jums, [visu] klausāmies!
16
Jel ejiet pie faraona un sakiet: “Mēs abi esam sūtņi no pasauļu Kunga,
17
[lai pateiktu tev]: Laid mums līdzi Isrāīla dēlus!”
18
[Faraons] sacīja: “Vai tad mēs tevi neizaudzinājām savā vidū (IK), kad tu biji mazs bērns, un tu nedzīvoji starp mums [daudzus] savas dzīves gadus?
19
Un [vai tad] tu nenodarīji to savu nodarījumu, kuru tu, nepateicīgs būdams, nodarīji?”
20
[Mūsa] atbildēja: “Es to izdarīju tobrīd, kad es biju maldos,
21
un tāpēc es aizbēgu no jums, kad no jums nobijos, bet mans Kungs dāvāja man varu un padarīja mani par sūtni.
22
Un vai tas labums, kuru tu man atgādini (pārmet), ir tas, ka tu paverdzināji Isrāīla dēlus?”
23
Faraons sacīja: “Un kas tas pasauļu Kungs tāds būtu?”
24
[Mūsa] atbildēja: “Kungs debesīm, zemei un visam, kas starp tiem, ja jūs esat pārliecināti.”
25
[Un faraons] teica tiem, kuri bija viņam apkārt: “Vai tad jūs nedzirdat?”
26
[Mūsa] piebilda: “Jūsu un jūsu sentēvu Kungs!”
27
[Faraons] teica: “Jūsu sūtnis, kurš esot pie jums sūtīts, ir viens jucis [cilvēks]!”
28
[Mūsa] piebilda: “Kungs austrumiem, rietumiem un visam, kas starp tiem, ja jūs [ko] saprotat.”
29
[Faraons] atbildēja: “Ja tu tiešām esi ņēmis sev citu pielūdzamo bez manis, es tevi likšu starp cietumniekiem!”
30
[Mūsa] sacīja: “Un pat tad, ja es parādīšu tev ko [pavisam] skaidru?”
Sonraki 30 ayet →