1
[Šī ir] sūra, kuru Mēs nosūtījām un darījām to par obligātu likumu, un tajā Mēs nosūtījām skaidras zīmes, lai jūs pieminētu [pamācību]:
2
tai sievietei un vīrietim, kuri stājušies ārlaulības sakaros, – katram no viņiem dodiet simts rīkstes, un lai Allāha reliģijas [lietās] jūs nepārņem žēlums pret viņiem, ja [vien] jūs ticat Allāham un Pēdējai dienai. Un lai viena ticīgo daļa kļūst par viņu sodīšanas lieciniekiem.
3
Vīrietis, kas stājies ārlaulības sakaros, kopojas tikai ar to sievieti, kas stājusies ārlaulības sakaros, vai ar [līdzdalībnieku] piedēvētāju. Un sieviete, kas stājusies ārlaulības sakaros, kopojas tikai ar tādu vīrieti, kas stājies ārlaulības sakaros, vai ar [līdzdalībnieku] piedēvētāju. Un ticīgajiem tas ir aizliegts.
4
Bet tiem, kuri apsūdz tikumīgās sievietes [laulības pārkāpšanā] un pēc tam neatved četrus lieciniekus, dodiet astoņdesmit rīkstes un vairs nekad nepieņemiet viņu liecību, un tieši viņi ir tie pārkāpēji.
5
Izņemot tos, kuri pēc tam nožēloja un izlaboja [sadarīto], jo Allāhs ir Piedodošs un Žēlojošs.
6
Un, ja kāds apsūdz savas sievas [laulības pārkāpšanā], kad viņiem nav citu liecinieku, kā vien viņi paši, tad par viņu liecību lai kļūst četras liecības ar Allāha [vārdu] par to, ka viņš saka taisnību,
7
un piektā [reize] lai ir: Allāha lāsts lai nāk pār viņu, ja viņš runā melus.
8
Un sodu no viņas novērsīs tas, ja viņa dos četras liecības ar Allāha [vārdu] par to, ka viņš runā melus,
9
un piekto [reizi], ka Allāha dusmas lai nāk pār viņu, ja viņš saka taisnību.
10
Un ja ne Allāha labvēlīgums pret jums un Viņa žēlastība (2:64) un tas, ka Allāhs ir nožēlu Pieņemošs un Gudrs, [visi pārkāpēji tiktu sodīti uzreiz].
11
Patiesi, tie, kuri izdomāja tos melus, ir cilvēki/bars no jūsu vidus. Neuzskatiet to par ļaunumu jums, tieši otrādi, – tas jums ir labums. Katram cilvēkam no viņiem tiks no tā grēka, kuru viņi ir sapelnījuši. Bet tam no viņiem, kas uzņēmās tā [grēka] lielāko daļu, [ir sagatavots] dižens sods.
12
Kāpēc tad, kad jūs to izdzirdējāt, ticīgie vīrieši un sievietes nepadomāja viens par otru labu un neteica: “Tas ir skaidrs izdomājums?”
13
Kāpēc viņi neatveda tam četrus lieciniekus? Un, ja reiz viņi neatveda [savus] lieciniekus, tad viņi paši Allāha priekšā ir meļi.
14
Un ja ne Allāha labvēlīgums pret jums un Viņa žēlastība (2:64) šajā dzīvē un Pēdējā, gan skartu jūs dižens sods par tiem [meliem], kuros jūs iedziļinājāties,
15
kad jūs izplatījāt tos ar savām mēlēm un runājat ar savām mutēm to, par ko jums nav it nekādu zināšanu. Un jums liekās, ka tas ir nieks, taču Allāha priekšā tā ir milzīga [lieta].
16
Kāpēc tad, kad jūs to izdzirdējāt, jūs neteicāt: “Mums nepiedien runāt tādas lietas. Lai topi Tu teiktin [teikt]! Tas [taču] ir liels apmelojums?”
17
Allāhs brīdina jūs, lai jūs nekad vairs neko tādu neatkārtotu, ja [vien] jūs esat ticīgi!
18
Un Allāhs izskaidro jums [Savas] zīmes un Allāhs ir Zinošs un Gudrs.
19
Patiesi, tiem, kuriem tīk, lai [šāda] netiklība izplatītos ticīgo ļaužu starpā, tiem ir [sagatavots] sāpīgs sods šajā dzīvē un Pēdējā. Un Allāhs zina, bet jūs nezināt.
20
Un ja ne Allāha labvēlīgums pret jums un Viņa žēlastība (2:64) un tas, ka Allāhs ir Maigs un Žēlojošs, [visi pārkāpēji tiktu sodīti uzreiz].
21
Ak tie, kuri noticējāt! Nesekojiet pa sātana pēdām. Bet, ja kāds seko pa sātana pēdām, – tad viņš pavēla nešķīstību(2:268) un visu nosodāmu. Un ja ne Allāha labvēlīgums un Viņa žēlastība pret jums,(4:83, 4:113) neviens no jums nekad mūžā šķīsts nepaliktu, taču Allāhs šķīstī tos, kurus vēlas, un Allāhs ir Dzirdošs un Zinošs.
22
Un tie no jums, kuri [dzīvo] labklājībā un tikumā, lai nezvēr, ka nedos [materiālo palīdzību] tuviniekiem, nabagiem un pārceļotājiem Allāha ceļā, bet lai viņi atlaiž un piedod, – vai tad jums nepatiktu, ja Allāhs piedotu jums? Un Allāhs ir Piedodošs un Žēlojošs.
23
Patiesi, tie, kuri apsūdz šķīstas, pat nedomājošas [par to grēku] ticīgās sievietes, ir nolādēti šajā dzīvē un Pēdējā un viņiem ir [sagatavots] dižens sods, –
24
dienā, kad par to, ko viņi bija darījuši, pret viņiem liecinās viņu pašu mēles, rokas un kājas.
25
Tanī dienā Allāhs pilnībā dos viņiem viņu pelnīto atmaksu, un viņi zinās, ka Allāhs ir Tā Skaidrā Patiesība.
26
Samaitātas sievietes ir priekš samaitātiem vīriešiem un samaitāti vīrieši ir priekš samaitātam sievietēm; un tīras sievietes ir priekš tīriem vīriešiem un tīri vīrieši ir priekš tīrām sievietēm. Viņi ir attaisnoti no tā, ko runā [apmelotāji]. Viņiem ir [sagatavota] piedošana un dāsns apdāvinājums.
27
Ak tie, kuri noticējāt! Neieejiet mājās, kuras nav jūsu, kamēr nenoskaidrosiet, vai esat vēlami, un nepasveicināsiet to iemītniekus. Tas ir labāk priekš jums, lai jūs pieminētu [pamācību].
28
Bet, ja jūs tajās nevienu neatradīsiet, tad neieejiet, kamēr jums nebūs atļauts. Un, ja jums sacīs: “Aizejiet,” tad aizejiet, – tas jums pašiem ir šķīstāk. Un Allāhs par to, ko jūs darāt, ir Zinošs.
29
Jums nebūs grēks tajā, ja ieiesiet tajās neapdzīvotajās mājās, kurās priekš jums ir kāds labums. Un Allāhs zina visu, ko jūs atklājat, un visu, ko slēpjat.
30
Saki ticīgajiem vīriešiem, lai viņi nolaiž savus skatienus un uzmana savas kaunuma vietas. Tas viņiem pašiem ir šķīstāk. Patiesi, Allāhs labi zina visu, ko viņi dara.
Sonraki 30 ayet →