1
Ak cilvēki! Bijājiet savu Kungu, jo zemestrīce [pirms/uz sliekšņa] tās Stundas ir drausmīga lieta.
2
Dienā, kad jūs to ieraudzīsiet, katra zīdoša māte/zīdītāja aizmirsīs, ko ir zīdījusi, un katra grūtniece izspiedīs savu augli; un tu redzēsi cilvēkus apreibušus, bet tie nepavisam nebūs apreibuši, – tas Allāha sods būs stiprs.
3
Un starp ļaudīm ir tādi, kuri strīdas par Allāhu bez jebkādām zināšanām un seko katram dumpīgam dēmonam.
4
Viņam ir noteikts, ka ja kāds viņu ņems [sev] draugos un palīgos, to viņš ievedīs maldos un rādīs ceļu uz sodu Peklē.
5
Ak cilvēki! Ja jūs šaubāties augšāmcelšanā, tad [atcerieties], ka Mēs jūs radījām no pīšļiem, pēc tam no piliena, pēc tam no asins recekļa, pēc tam no izveidota gaļas gabala un neizveidota, lai paskaidrotu jums. Un Mēs iekārtojām miesās līdz noteiktam laikam to, ko vēlamies, pēc kā Mēs liekam jums iziet [laukā] bērna [izskatā], pēc tam [jūs dzīvojat] līdz kamēr sasniedzat savus krietnus gadus un daļa no jums nomirst, bet [cita] daļa nodzīvo līdz vārgām vecumdienām un galu galā pēc tam, kad viņu zināšanas aiziet/pazūd, neatceras no tām vairs it neko. (16:70) Un tu redzi zemi nedzīvu, bet kad Mēs liekam tai pāri nolīt ūdenim, tā sakustas, piebriest un izdod dažnedažādu brīnišķīgu augļu šķiras (šķirnes, veidus) (50:7).
6
Tas tā ir tāpēc, ka Allāhs ir tā Patiesība, un tāpēc ka Viņš atdzīvina mirušos, un tāpēc ka Viņš pār katru lietu ir Varens,
7
un tāpēc, ka tā Stunda nāks – nav šaubu tajā, un tāpēc, ka Allāhs piecels tos, kuri [guļ] kapos.
8
Un starp ļaudīm ir tāds, kas strīdas par Allāhu bez jebkādām zināšanām, bez vadības un bez apgaismojoša Raksta, (31:20)
9
grozot savu kaklu, lai novestu [citus] no Allāha ceļa. Šajā dzīvē viņu gaida apkaunojums, bet Augšāmcelšanās dienā Mēs liksim viņam izbaudīt sodu apdedzinošā Ugunī. (3:181)
10
Tas ir par to, ko sagatavoja tavas rokas un tāpēc, ka Allāhs nepavisam nav vardarbis (apspiedējs, netaisnīgs pakāpē) pret [Saviem] kalpiem. (50:29, 22:10, 3:182)
11
Un starp ļaudīm ir tāds, kura kalpošana Allāham ir uz [pašas] robežas, un ja viņu skar labums, viņš ar to ir apmierināts, bet ja to skar pārbaudījums, viņš atgriežas pie vecā, pazaudējot šo dzīvi un Pēdējo, – tāds ir tas acīmredzamais zaudējums.
12
Viņš pielūdz bez Allāha tos, kas nenodara viņam neko ļaunu, un tos, kas nedod viņam nekādu labumu, – tādi ir tie dziļie maldi.
13
Viņš pielūdz to, kura ļaunums ir drīzāks par tā labumu. Cik tiešām nelabs gādnieks un cik tiešām nelabs biedrs!
14
Patiesi, Allāhs ievedīs tos, kuri noticēja un darīja labus darbus, dārzos, zem kuriem tek upes, jo Allāhs dara to, ko vēlas.
15
Tas, kurš domā, ka Allāhs nedos viņam uzvaru šajā un Pēdējā dzīvē, lai piesien/piekar pie grieztiem virvi, pēc tam pakaras un tad paskatās, vai tiešām [tāda] viņa viltība darīs galu tam, kas dara [viņu] dusmīgu?
16
Un tādā pašā veidā Mēs sūtījām to [Kurānu] skaidru zīmju veidā, un tāpēc, ka Allāhs ved taisni tos, kurus vēlas.
17
Patiesi, tos, kuri noticēja, tos, kuri piekopa jūdaismu, sābiešus, kristiešus, magūsus un [līdzdalībnieku] piedēvētājus, – viņus [visus] Allāhs iztiesās Augšāmcelšanās dienā, jo Allāhs ir Liecinieks katrai lietai.
18
Vai tad tu neredzēji, ka Allāha priekšā klanās visi, kas debesīs, un visi, kas virs zemes, un saule, un mēness, un zvaigznes, un kalni, un koki, un kustoņi un daudzi cilvēki. Bet tāpat daudziem [cilvēkiem] ir taisnīgi noteikts sods. Un, ja kādu Allāhs zemo, tam nav, kas viņu cieņā/godā cels. Patiesi, Allāhs dara to, ko grib.
19
Šīs ir divas strīdošas/pretinieku puses, kuras strīdas par savu Kungu: tiem, kuri noliedza, tiks piegrieztas drēbes no uguns, un uz viņu galvām tiks liets verdošais ūdens –
20
no tā izkust tas, kas [atrodas] viņu vēderos, un [viņu] āda,
21
un viņiem ir [sagatavotas] dzelzs vāles.
22
Ikreiz, kad bēdu [pārņemti] tie gribēs izkļūt no tās laukā, viņus [ar vārdiem]: “Izbaudiet sodu apdedzinošā Ugunī!” – atgriezīs tajā atpakaļ.
23
Patiesi, tos, kuri noticēja un darīja labus darbus, Allāhs ievedīs dārzos, zem kuriem tek upes. Tajos viņi būs rotāti zelta aprocēm un pērlēm un viņu drānas tur būs no zīda.
24
Un viņi tikuši nostādīti/pa-mācīti (IK) [teikt] labus vārdus un nostādīti/vadīti uz Tā Slavējamā [Dieva] ceļu.
25
Patiesi, tie, kuri noliedza un noraida no Allāha ceļa un Aizliegtās mošejas, kuru Mēs padarījām priekš visiem cilvēkiem, kurā gan tās pastāvīgie iemītnieki, gan nomadi ir vienādi; un, ja kāds gribēs tanī netaisnīgi novirzīties [no patiesības], tiem Mēs liksim izbaudīt sāpīgu sodu.
26
Un [piemini], kad Mēs norādījām Ibrāhīmam šī Nama vietu, [sakot]: “Neko nepiedēvē Man [līdzdalībniekos] un attīri Manu Namu priekš tiem, kuri [to] apies, priekš tiem, kas stāvēs [pie tā lūgšanās], un priekš tiem, kuri [tur] pie zemes krizdami klanīsies. (2:125)”
27
Un paziņo ļaudīs par svētceļojumu – tie atnāks pie tevis gan kājām, gan [jāšus] uz katra kalsna kamieļa, – tie nāks no katras attālas kalnu pārejas,
28
lai piedalītos tajās lietās, kas dod viņiem labumu, un zināmās dienās piesauktu Allāha vārdu pār tiem mājlopiem, (5:1) ar kuriem Viņš viņus apgādājis. Ēdiet jel no tiem un barojiet [katru] trūcīgo un nabago.
29
Pēc tam lai viņi pabeidz savus rituālus, lai izpilda savus solījumus un lai apiet apkārt šim Senajam Namam.
30
Tas [ir tas, kas jums noteikts]. Un, ja kāds godina Allāha svētumus, tas ir labāk viņam pašam pie sava Kunga. Un jums ir atļauti mājlopi, izņemot tos, par kuriem jums tiek lasīts. Un turieties nost no elku nešķīstības un turieties nost no melīgiem vārdiem
Sonraki 30 ayet →