1
Ļaudīm ir pietuvojies viņu norēķina [laiks], bet viņi [savā] nevērībā ir novērsušies –
2
lai arī kāds jauns atgādinājums no viņu Kunga pie tiem nenāktu, tie uzklausa to tikai uzjautrinoties/rotaļājoties,
3
un viņu sirdis [tajā laikā] ir izklaidīgas. Un tie, kuri darīja netaisnību, teikuši slepenībā: “Vai viņš nav tikai tāds pats cilvēks kā jūs? Vai arī tad jūs ļausieties burvestībai, kaut paši redzat [to]?”
4
[Šis pravietis] sacīja: “Mans Kungs zina visu, kas tiek runāts debesīs un uz zemes, un Viņš ir Dzirdošais un Zinošais.”
5
Taču viņi atbildēja: “[Tie ir] nesakarīgi murgi! (12:44) Viņš taču pats to izdomāja! Viņš vienkārši ir dzejnieks! Lai tad parāda mums zīmi kā tās, [ar kurām] tika sūtīti iepriekšējie [sūtņi]!”
6
It neviena pilsēta pirms viņiem, kuru Mēs izdeldējām, nebija noticējusi. Vai tad šie [tagad] ticēs?
7
Un Mēs sūtījām pirms tevis tikai vīrus, kuriem Mēs atklājām [atklāsmi]. Pajautājiet nu Atgādinājuma ļaudīm, ja jūs nezināt! (16:43)
8
Un Mēs nebijām darījuši viņus par miesām (ķermeņiem), kuras nepārtiek no barības, un viņi nebija arī mūžīgi.
9
Pēc tam Mēs izpildījām viņiem doto solījumu un paglābām viņus un tos, kurus vēlējāmies, izdeldējot pārkāpējus.
10
Un [zvēru pie Dieva], nudien Mēs esam nosūtījuši jums Rakstu, kurā jūs esat pieminēti. Vai pat tad jūs nesaprotat?
11
Un cik gan pilsētas, kuras bijušas netaisnīgas, Mēs neesam sagrāvuši un pēc tiem radījuši citus cilvēkus!
12
Kolīdz tie nojauta Manu sodu [tuvojamies], tūdaļ metās no tā bēgt.
13
Nebēdziet – atgriezieties, kur jums ticis ļauts greznībā gozēties (laiskoties, tīksmināties) (11:1, 56:45) un savos mājokļos, lai jūs tiktu izjautāti!
14
Viņi teica: “Ak, bēda mums! Mēs tik tiešām bijām netaisnīgi!”
15
Un šis viņu kliedziens/izsauciens nemitējās, kamēr nebijām pārvērtuši viņus norimušajos rugājos.
16
Un Mēs neesam radījuši debesi, zemi un to, kas starp tām, rotaļājoties (rotaļādamies) –
17
ja Mēs vēlētos nodoties kādai izpriecai, gan nodotos tam, kas ir pie Mums, ja Mēs [vispār] taisītos [to] darīt. (12:10)
18
Tak Mēs metam ar patiesību melos un tā sasit tos un tie tūdaliņ izgaist (17:81). Bēda jums no tā, ko jūs piedēvējat.
19
Un Viņam vien pieder tie, kuri ir debesīs un uz zemes. Un tie, kuri atrodas pie Viņa, nelepnojas par kalpošanu Viņam (7:206) un neapgurst –
20
teic [Viņu] nakti un dienu un nenorimst.
21
Jeb vai tie ņēmuši sev pielūdzamos iz zemes, kuri [spēj arī] augšāmcelt?
22
Ja tanīs abās bez Allāha būtu [citi] dievi, tās abas aizietu postā. Tad lai tiek Allāhs troņa Kungs teiktin [teikts] pāri visam, ko viņi [Viņam] piedēvē!
23
Viņš netiek prasīts par to, ko dara, bet viņiem tiks prasīts.
24
Jeb vai tie ir ņēmuši bez Viņa [citus] pielūdzamos? Saki: “Dodiet savus pierādījumus! (2:111) Tas ir Vēstījums [par] tiem, kuri ir ar mani, un Vēstījums [par] tiem, kuri bija pirms manis.Taču vairākums no viņiem nezina patiesību un tāpēc ir novērsušies.
25
Un Mēs neesam sūtījuši it nevienu sūtni pirms tevis, kam nebūtu atklājuši, ka nekas nav pielūgsmes tiesīgs, tik Es, – un tāpēc kalpojiet Man!
26
Un viņi teica: “Visžēlīgākais ņēmis [Sev] bērnu.” Lai top Viņš teiktin [teikts]! Gluži otrādi – [tie ir Viņa] cienītie kalpi,
27
viņi nerunā Viņam pa priekšu un viņi dara [visu] tik ar Viņa pavēli.
28
Viņš zina visu, kas ir ar viņiem, un visu, kas būs pēc viņiem (2:255) un viņi aizbilst tikai par tiem, ar kuriem Viņš ir apmierināts/mierā. Un viņi ir satraukušies bijībā Viņa priekšā.
29
Un tādam no viņiem, kurš sacīs: “Patiesi, es esmu pielūdzamais līdz ar (līdzās Viņam) Viņu,” tādam Mēs atmaksāsim ar Elli. Šādi Mēs atmaksājam netaisnīgajiem.
30
Vai tad tie, kuri noliedza, nezināja, ka debesis un zeme bija veselas, un Mēs tās abas sašķēlām un radījām no ūdens katru dzīvu būtni? Vai pat tad viņi neticēs?
Sonraki 30 ayet →