2
Neba tādēļ Mēs sūtījām tev Kurānu, lai tu būtu nelaimīgs,
3
bet vienīgi par atgādinājumu tiem, kuri bīstas,
4
par atklāsmi no Tā, kurš radījis zemi un visaugstākās debesis.
5
[Viņš ir] Visžēlīgākais, [kas] pacēlies virs troņa. (7:54)
6
Viņam pieder viss, kas debesīs, viss, kas virs zemes, viss, kas starp tām, un viss, kas ir zem augsnes (zemes).
7
Un, [pat] ja tu saki ko balsī, – tad Viņš zina visus noslēpumus un to, kas ir vēl slepenāks [par tiem].
8
Allāhs – nav cita pielūgsmes tiesīga, kā vien Viņš. Viņam ir vislabākie vārdi.
9
Un vai līdz tevis ir atnācis stāsts par Mūsu? –
10
kad viņš ieraudzīja uguni un teica savai ģimenei: “Palieciet [te], – es pamanīju uguni. Varbūt es atnesīšu jums no tās degošu pagali vai atradīšu pie tās uguns kādu ceļu.”
11
Un, kad viņš pie tās piegājis, izskanēja: “Ak Mūsa!
12
Patiesi, Es esmu tas tavs Kungs! Noauj jel savus apavus, jo tu esi svētajā Tuva ielejā.
13
Un Es esmu izraudzījis tevi, – klausies jel, kas tev tiks atklāts:
14
Patiesi, patiesi – Es esmu Allāhs, nav cita pielūgsmes tiesīga, kā vien Es, tāpēc kalpo Man un izpildi [rituālo] lūgšanu, lai Mani atcerētos.
15
Patiesi, tā Stunda nāk – Es bezmaz (teju) vai to slēpju, – lai katrai dvēselei taptu atmaksāts ar to, pēc kā tā tiecas.
16
Un lai nu gan nenovērš tevi no tās tāds, kurš tai netic un [kurš] sekoja savām iegribām, ka nepazūd [tu]!
17
Un kas tas ir, Mūsa, kas tavā labajā rokā?”
18
Viņš atbildēja: “Tas ir mans spieķis, es uz tā atbalstos, notraucu ar to lapas priekš savām avīm un lietoju to arī citiem mērķiem.”
19
[Allāhs] sacīja: “Met to [zemē], Mūsa!”
20
Tad viņš meta to un tas pēkšņi pārtapa par žigli rāpojošu čūsku.
21
[Allāhs] teica: “Paņem to un nebaidies, – Mēs atgriezīsim to tās iepriekšējā stāvoklī.
22
Un ieliec savu plaukstu sev azotē, – tā izies balta bez jelkādas vainas [un būs] par vēl vienu zīmi,
23
[Mēs devām tev to], lai parādītu tev dažas no Mūsu lielākajām zīmēm.
24
Ej pie faraona, jo viņš ir pārkāpis [robežas, mēru].”
25
[Mūsa] sacīja: “Mans Kungs! Atver man manas krūtis
26
un atvieglo man manu lietu
27
un atsien mezglu uz manas mēles/manā mēlē,
28
[lai] viņi saprastu/ka saprot viņi manus vārdus,
29
un dod (dari) man palīgu no manas ģimenes –
Sonraki 30 ayet →