1
Visi slavinājumi lai ir Allāham, kurš nosūtīja Savam kalpam Rakstu un nepadarīja tajā nekādu misēkli/greizumu/ačgārnību,
2
taisnu [Rakstu], lai brīdinātu par smagu sodu no Viņa un iepriecinātu ticīgos, kuri dara labus darbus, ar to, ka viņiem [ir sagatavota] laba atmaksa,
3
kurā viņi paliks mūžīgi.
4
Un lai pabrīdinātu tos, kuri teica: “Allāhs ņēmis Sev dēlu.”
5
Ne viņiem ir kādas zināšanas par to, ne arī viņu tēviem. [Viņu teiktais], kas iziet no viņu mutēm, ir drausmīgi vārdi. Tie runā vien tikai melus.
6
Un, uz viņu pēdām [noskatoties], tu aiz bēdām varbūt pat varētu sevi nobeigt (nonīkt) (26:3), ja viņi tā arī neticēs šim stāstam.
7
Patiesi, visu to, kas ir virs šīs zemes, Mēs darījām par tās rotājumu, lai pārbaudītu – kurš no jums ir labāks darbos.
8
Un visu, kas uz tās ir, Mēs noteikti pataisīsim par neauglīgu zemi.
9
Tu nudien padomāji, ka alas un rakīma biedri bija no Manām brīnumainākām zīmēm.
10
[Piemini], kad jaunieši patvērās alā un sacīja: “Mūsu Kungs! Dod mums no Sevis žēlastību un pavērs mums mūsu lietas pareizajā virzienā/uz pareizo pusi!”
11
Un tiem tanī alā esot, Mēs likām viņu ausīs [miegu] uz vairākiem gadiem.
12
Pēc tam Mēs uzcēlām viņus augšā, lai uzzinātu, kura no divām grupām labāk saskaitīs, cik ilgu laiku viņi tur sabija/pavadīja (cik ilgu laiku viņi tur atradušies).
13
Mēs stāstam tev viņu stāstu ar patiesību, – viņi bija jaunieši, kas noticēja savam Kungam, par ko Mēs pavairojām/kāpinājām viņu pieturēšanos pie taisna ceļa (19:76).
14
Un Mēs spēcinājām viņu sirdis, kad viņi piecēlās un teica: “Mūsu Kungs ir Tas debesu un zemes Kungs. Mēs Viņam līdzās nekad [citu] pielūdzamo nepiesauksim, [zvēram pie Dieva], mēs tad gan runātu pārmērības (72:4).
15
Tie mūsu tautieši Viņa vietā ņēmuši [sev] citus pielūdzamos. Kāpēc gan viņi neatnes viņu [dievišķīgumam] nevienu skaidru pierādījumu? Un kurš tad ir netaisnīgāks par to, kurš izdomāja par Allāhu melus!?”
16
[Viņi sacīja viens otram]: “Un ja jau jūs atstājāt viņus un to, kam viņi kalpo, izņemot Allāhu, tad patverieties alā un jūsu Kungs izplatīs uz jums Savu žēlastību un pavirzīs jums jūsu lietas uz vieglākiem ceļiem.”
17
Un tu redzētu, ka saule lēcot liecas no viņu alas pa labi, bet rietot atstāj viņus pa kreisi, kad paši viņi ir tās vidū. Tas ir no Allāha zīmēm; tas, kuru Allāhs ved taisni, ir tas, kurš seko taisnam ceļam, bet tam, kuru Viņš atstāj maldos, tam tu nekad neatradīsi rūpējošu ceļvedi/pavadoni.
18
Un tu domātu, ka viņi ir nomodā, tomēr viņi guļ. Un Mēs pagriežam viņus te uz labajiem sāniem, te uz kreisajiem, kamēr viņu suns [guļ] izstiepis savas priekškājas uz sliekšņa. Ja tu paskatītos/palūkotu uz viņiem, tu noteikti mestos no viņiem bēgt un no viņu [skata] tevi pārpildītu bailes.
19
Un tādā pašā veidā Mēs viņus augšāmcēlām, lai viņi savā starpā jautātu viens otram, [un tad] viens no viņiem teica: “Cik jūs [te] sabijāt?”, viņi atbildēja: “Mēs sabijām dienu vai kādu dienas daļu,” viņš teica: “Jūsu Kungs labāk zina to, cik jūs sabijāt. Sūtiet tak vienu no jums ar šīm jūsu sudraba monētām uz pilsētu, lai paskatās – kas tajā no pārtikas ir šķīstāks, un tad lai atnes jums no tās paēst. Un lai viņš piesargās un lai neviens it nenomana jūs!
20
Patiesi, ja viņi jūs atklās, viņi jūs nometās ar akmeņiem vai atgriezīs savā reliģijā, un tad jūs nekad vairs veiksmīgi nebūsiet.”
21
Un tādā paša veidā Mēs ļāvām uzzināt par viņiem, lai viņi zinātu, ka Allāha solījums ir patiess, un ka tajā Stundā nav šaubu. [Tas bija], kad viņi strīdējās viens ar otru par viņiem un sacīja: “Uzceliet pāri viņiem celtni. Viņu Kungs par viņiem zina labāk.” [Bet] tie, kuri guva virsroku viņu lietā, teica: “Mēs noteikti uzcelsim pāri viņiem lūgtavu!”
22
Viņi teiks – [viņi bija] trīs un ceturtais bija viņu suns, [citi] teiks – [viņi bija] pieci un sestais bija viņu suns, [tādejādi] minot uz labu laimi Apslēpto. Un teiks – [viņi bija] septiņi un astotais bija viņu suns. Atbildi – mans Kungs labāk zina, kāds bija viņu skaits. Par viņiem zina tikai nedaudzi. Tāpēc nestrīdies par viņiem, ja vien ar skaidru atbildi, un nevienam no viņiem par tiem neprasi.
23
Un nesaki par kaut ko: “Es izdarīšu to rīt,” –
24
ja vien uz to būs Allāha griba. Un, kad [kaut ko] aizmirsīsi, piemini savu Kungu un saki: “Varbūt mans Kungs vedīs mani pie tā, kas tuvāk pareizajam ceļam.”
25
Un viņi sabija savā alā trīssimts gadus un vēl deviņus.
26
Saki: “Allāhs labāk zina, cik viņi sabija [pēc tam]. Viņam vien ir [zināms] debesu un zemes Apslēptais. Ak, kā Viņš redz un dzird! Tiem nav bez Viņa [cita] palīga un aizstāvja un Viņš nevienam nedod līdzās Viņam spriest.”
27
Un lasi to, kas tev ticis atklāts no tava Kunga Raksta. Neviens nespēj izmainīt Viņa vārdus, (6:115) un bez Viņa tu patvērumu [ne pie viena cita] neatradīsi.
28
Un paliec/turi sevi kopā ar tiem, kuri tiecoties pēc Viņa sejas pielūdz savu Kungu rītos un vakaros. Un lai tavas acis nenovēršas no viņiem, tev sagribot šīs dzīves rotājumus; un nepaklausi tam, kura sirdi Mēs esam padarījuši nevērīgu pret Mūsu Atgādinājumu un kas sekojis savām iegribām un savās lietās pārkāpis [atļauto].
29
Un saki: “Patiesība ir no jūsu Kunga. Tāpēc tas, kurš vēlas, lai tic, bet tas, kurš nevēlas, lai noliedz,” – netaisnīgajiem Mēs esam sagatavojuši Uguni, kuras sienas viņus aplenks, un, ja viņi lūgs pēc palīdzības, viņiem izpalīdzēs ar ūdeni kā izkausēts metāls, kas dedzinās [viņu] sejas. (70:8) Cik slikts ir tas dzēriens un cik slikta tā atpūtas vieta!
30
Patiesi, tie, kuri noticēja un darīja labus darbus, – Mēs neļaujam pazust to atalgojumam, kuri dara labu!
Sonraki 30 ayet →