1
Alif. Lām. Rā. Šīs ir Raksta un skaidra lasījuma zīmes.
2
Tie, kuri noliedza, noteikti vēlēsies, kaut viņu būtu padevušies!
3
Atstāj viņus, lai tie ēd, izbauda [dzīvi] un lai sapņi aizrauj viņus, jo pēcāk viņi uzzinās!
4
Un ikkatrai pilsētai, kuru Mēs izdeldējām, bija savs zināms, noteikts laiks (zināms priekšraksts).
5
It neviena tauta ne apsteigt savu laiku nevar, ne arī [to] atlikt.
6
Un viņi sacīja: “Ei tu, kuram ir sūtīts Atgādinājums, tu gan esi jucis!
7
Kāpēc gan tev neparādīt mums eņģeļus, ja tu saki taisnību?”
8
Mēs sūtam eņģeļus tikai ar patiesību, un atlaice pēc tam nevienam netiek vairs dota.
9
Patiesi, šo Atgādinājumu sūtījām Mēs, un Mēs to jo labi sargājam!
10
Un [zvēram pie Dieva], pirms tevis Mēs esam sūtījuši [sūtņus] pie iepriekšējām kopienām (tautām).
11
Un, lai kāds arī sūtnis pie viņiem nenāktu, viņi to bija izsmējuši.
12
Šādi Mēs ieliekam to noziedznieku sirdīs.
13
Viņi netic tam, kaut arī pirmo paaudžu piemēri (precedenti) jau ir bijuši.
14
Un, ja Mēs atvērtu viņiem debesu vārtus, un viņi sāktu pa tiem pacelties,
15
viņi noteikti sacītu: “Vienkārši mūsu acis ir apdullinātas (sin.), ai ne! – [drīzāk] mēs esam apburti!”
16
Un [zvēram pie Dieva], Mēs nudien esam radījuši debesīs zvaigznājus, un izgreznojām (izrotājām) tās priekš skatītājiem.
17
Un Mēs pasargājām tās no katra padzīta dēmona,
18
ja vienīgi kāds pazagšus noklausīsies, – bet tam uzreiz sekos skaidra komēta.
19
Un Mēs izplatījām zemi, ielikām tajā nesatricināmus kalnus un izaudzējām uz tās katru sabalansētu lietu.
20
Un Mēs pataisījām tajā iztikas līdzekļus priekš jums un tiem, kurus jūs nebūt neapgādājat.
21
Un pie Mums ir ikkatras lietas krātuves, un Mēs tās sūtām tikai zināmā mērā.
22
Un Mēs sūtījām grūtus vējus, un nolaidām no debesīm ūdeni, padzirdot jūs ar to, taču ne jau jūs to glabājat.
23
Un, patiesi, tie esam Mēs, kuri dod dzīvību un to atņem, un Mēs esam mantotāji.
24
Un [zvēram pie Dieva], Mēs nudien zinām tos no jums, kuri dzīvoja iepriekš, un [zvēram pie Dieva], zinām [arī] tos, kuri dzīvos pēc tam.
25
Un tavs Kungs būs Tas, kurš viņus sapulcēs, jo Viņš ir Gudrs un Zinošs.
26
Un [zvēram pie Dieva], Mēs nudien esam radījuši cilvēku no skanīga māla, (55:14) no pārveidotiem melniem dubļiem.
27
Bet džinus Mēs radījām pirms tam no svelmainās (svelmīgās, tveicīgās, karstās) (56:42) uguns.
28
Un [piemini], kad tavs Kungs sacīja eņģeļiem: “Es taisos radīt cilvēku no skanīga māla, (55:14) no pārveidotiem melniem dubļiem.
29
Un, kad Es izveidošu viņam samērīgu izskatu un iepūtīšu viņā no Sava gara, tad krizdami krītiet pie zemes viņa priekšā.”
30
Un visi eņģeļi krita viņa priekšā pie zemes – pilnīgi visi,
Sonraki 30 ayet →