1
Alif. Lām. Rā. [Šis ir] Raksts, kuru Mēs tev nosūtījām, lai tu ļaudis ar viņu Kunga atļauju izvestu no tumsām gaismā, pie Varenā, Slavējamā [Dieva] ceļa, (34:6)
2
Allāha [ceļa] – Tā, kuram pieder viss, kas ir debesīs un viss, kas virs zemes. Un bēda noliedzējiem no smaga soda, –
3
tiem, kuri iemīl šo dzīvi vairāk par Pēdējo un novērš no Allāha ceļa, mēģinot to sagrozīt. Tādi ir tālos maldos.
4
Un Mēs nesūtījām nevienu vēstnesi, [nerunājošu] savas tautas valodā, lai viņš dotu tiem skaidrojumus. Un Allāhs atstāj maldos tos, kurus vēlas, un ved taisni tos, kurus vēlas, un Viņš ir Varenais un Gudrais.
5
Un [zvēru pie Dieva], Mēs nudien esam sūtījuši Mūsu ar Savām zīmēm, [sakot]: “Izved savu tautu no tumsām gaismā, un atgādini viņiem Allāha dienas!” Patiesi, tajā gan ir zīmes katram pacietības pilnam un vienmēr pateicīgam [kalpam]. (14:5, 31:31, 34:19, 42:33)
6
Un [piemini], kad Mūsa sacīja savai tautai: “Pieminiet Allāha žēlastību pret jums, kad Viņš paglāba jūs no faraona ļaudīm, kuri lika jums ciest ļaunas mocības un nogalināja jūsu dēlus un atstāja dzīvas jūsu meitas. Un tajā jums bija milzīgs pārbaudījums no jūsu Kunga.”
7
Un [piemini], kad tavs Kungs paziņoja: “[Zvēru pie Dieva], ja jūs būsiet pateicīgi, Es došu jums vēl, bet, ja jūs būsiet nepateicīgi, – tad Mans sods tiešam ir stiprs.”
8
Un Mūsa sacīja: “Ja noliegsiet jūs un visi, kas ir virs zemes, tad Allāhs taču ir Pašpietiekams un Slavējams!”
9
Vai tad pie jums nenāca vēstis par tiem, kuri ir [dzīvojuši] pirms jums – Nūha tautu, ādiešiem, samūdiešiem, – un tiem, kuri bija pēc viņiem, par kuriem zina tikai Allāhs? Viņu vēstneši nākuši pie viņiem ar skaidriem pierādījumiem, bet viņi likuši savas rokas viņu mutēs un teica: “Mēs neticam tam, ar ko esat sūtīti, un mēs nudien šaubīties šaubāmies tajā, pie kā tu mūs aicini, un kā vēl šaubāmies!”
10
Viņu sūtņi atbildēja: “Vai tad jums ir šaubas par Allāhu, debesu un zemes Radītāju, kurš sauc jūs, lai piedotu jums jūsu grēkus un dotu jums atlaici līdz noteiktam laikam?” Viņi atteica: “Jūs esat tikai tādi paši mirstīgie kā mēs (21:3, 23:24, 23:33, 26:154, 26:186, 36:15), jūs gribat novērst mūs no tā, kam kalpoja mūsu tēvi, – tad parādiet mums skaidras zīmes!”
11
Viņu sūtņi viņiem atbildēja: “Mēs esam tikai tādi paši mirstīgie kā jūs! Allāhs, savukārt, izrāda savas rūpes (3:164) par tiem Saviem kalpiem, kuriem vēlas, un mums nepiederas (neklājas) rādīt jums zīmes, kā vien ar Allāha atļauju. Tad uz Allāhu vien lai paļaujas ticīgie!
12
Un kāpēc gan mums nepaļauties uz Allāhu, ja Viņš mūs ir vedis pa mūsu ceļiem? Un mēs noteikti izcietīsim/pārnesīsim jūsu pārdarījumus ar pacietību un uz Allāhu vien lai paļaujas tie, kas paļaujas!”
13
Un tie, kuri noliedza, sacīja saviem vēstnešiem: “[Zvēram pie Dieva], Mēs jūs tā padzīsim no mūsu zemes, vai arī jūs atgriezīsieties mūsu reliģijā!” Un tad viņu Kungs iedvesa viņiem: “Mēs noteikti izdeldēsim netaisnīgos!
14
Un Mēs noteikti ļausim jums apdzīvot zemi pēc viņiem. Tas ir tiem, kuri bīstas stāvēt Manis priekšā un bīstas Manus draudus.”
15
Un viņi lūguši palīdzību un katrs ietiepīgs apspiedējs cieta izgāšanos – (3:127)
16
viņam priekšā ir Elle (45:10) un viņu dzirdīs ar pūžņainu (strutainu) ūdeni.
17
Viņš strēbs to un knapi varēs to norīt. Nāve nāks pie viņa no visām pusēm, taču viņš nebūt nemirs/mirt viņš nemirs (IK) un viņam priekšā būs stingrs sods.
18
Līdzība par tiem, kuri noliedza savu Kungu: viņu darbi ir kā pelni, kurus vētrainā dienā aiznesis stiprs vējš. Ar to, ko viņi nopelnīja, viņi nespēj [padarīt] it neko. (2:264) Tādi ir tie dziļie (tālie) maldi.
19
Vai tu neredzi, ka Allāhs radīja debesis un zemi patiesībā. Viņš jūs pazudinās/aizvedīs, ja gribēs, un radīs citas radības. (4:133)
20
Un Allāham tas nav nekas varens.
21
Viņi visi stāsies Allāha priekšā un vājie sacīs tiem, kuri lepnojās: “Mēs bijām jūsu sekotāji, tad vai jūs varēsiet kaut cik paglābt mūs no Allāha soda?” Tie atbildēs: “Ja Allāhs vestu mūs taisni, mēs arī jums norādītu uz taisnu ceļu. [Bet tagad] ir vienalga/viss ir viens – vai mēs izrādīsim nepacietību, vai pacietīsim, mums tāpat nav kur patverties!”
22
Un, kad viss jau būs beidzies, sātans sacīs: “Patiesi, Allāhs apsolījis jums patiesu solījumu, arī es jums apsolīju, taču lauzu savu solījumu jums. Un man nebija pār jums nekādas varas, tik vien, ka es tikai saucu jūs, un jūs [paši] man atbildējāt. Tāpēc nenosodiet mani, bet nosodiet pašus sevi. Es nevaru atbildēt uz jūsu saucieniem pēc palīdzības, un jūs nevarat atbildēt uz maniem saucieniem pēc palīdzības. Es noliedzu to, ka jūs iepriekš turējāt mani par līdzdalībnieku [Dievam]. Patiesi, netaisnīgajiem būs sāpīgs sods!”
23
Un tie, kuri ticēja un darīja labus darbus, tiks ielaisti dārzos, zem kuriem tek upes, kuros viņi būs mūžīgi ar viņu Kunga atļauju. Viņu sveiciens tajos būs: “Miers!”
24
Vai tu neredzēji, kādu līdzību Allāhs devis labam vārdam: [tas ir] kā labs koks, kura sakne ir stipra, bet tā zari [stiepjas] debesīs/pie debesīm/augšup.
25
Tas katru brīdi izdod savus augļus ar sava Kunga atļauju. Un Allāhs stāsta līdzības cilvēkiem, lai viņi pieminētu pamācību.
26
Un līdzība par sliktu vārdu ir kā nelabs, izrauts no zemes virsmas koks, kuram nav ne mazākās noturības.
27
Allāhs tos, kuri noticēja, stiprina ar stingru vārdu šajā dzīvē un Pēdējā. Allāhs atstāj maldos netaisnīgos un Allāhs dara to, ko vēlas.
28
Vai tad tu neredzēji tos, kuri iemainīja Allāha žēlastību pret neticību un iegrūda savu tautu bojāejas mājoklī –
29
Ellē, kurā viņi ieies, un cik tā atrašanās vieta ir slikta!
30
Un viņi izdomāja Allāham līdzīgus, lai nomaldinātu no Viņa ceļa. Saki: “Baudiet iedzīvi un iztiku, jo jūsu ceļš ir uz Uguni.”
Sonraki 22 ayet →