1
Alif. Lām. Rā. Šīs ir Skaidrā Raksta zīmes.
2
Patiesi, Mēs nosūtījām to kā Kurānu arābu valodā, lai jūs [to] saprastu.
3
Mēs stāstam tev vislabākos stāstus, atklājot tev šo Kurānu, pat ja pirms tam tu biji [viens] no tiem, kuri [par to neko] nezināja.
4
[Piemini], kad Jūsufs sacīja savam tēvam: “Tētiņ, es redzēju vienpadsmit planētas, sauli un mēnesi, – es redzēju tos klanošus manis priekšā.”
5
[Viņš] atbildēja: “Manu dēliņ, nestāsti savu sapni saviem brāļiem, ka nesāk viņi vērpt pret tevi kādu viltību. Patiesi, sātans cilvēkam ir atklāts ienaidnieks.
6
Šādi/Tā tevi izredzēs tavs Kungs un iemācīs tev dažas [paņēmienus], kā tulkot sapņus, piepildīs Savu žēlastību pret tevi un Jaakūba dzimti, kā Viņš to iepriekš jau piepildījis taviem vecākiem – Ibrāhīmam un Ishākam. Patiesi, tavs Kungs ir Zinošs un Gudrs.”
7
[Zvēru pie Dieva], stāstā par Jūsufu un viņa brāļiem nudien bija zīme tiem, kuri jautā.
8
[Piemini], kad viņi sacīja: “Jel Jūsufs un viņa brālis ir mīļāki mūsu tēvam par mums, kaut arī mēs esam [vesela] grupa [viņam blakus]. Patiesi, mūsu tēvs nudien ir skaidros maldos.
9
Nogaliniet Jūsufu vai arī padzeniet viņu [uz citu] zemi, tad jūsu tēva seja atbrīvosies priekš jums un pēc tam [vienkārši] esiet taisnīgi ļaudis!”
10
Viens no viņiem teica: “Ja jau jūs nolēmāt ko darīt, (21:17) tad nenogaliniet Jūsufu, bet iemetiet viņu akas dibenā, – viņu izcels kādi ceļotāji!”
11
Viņi sacīja: “Mūsu tēti, kas tev ir, ka neuztici mums Jūsufu, ja mēs vēlam viņam tikai labu?
12
Atlaid viņu rīt kopā ar mums, ka izpriecājas un paspēlē; mēs, savukārt, viņu jo labi pielūkosim!”
13
[Tēvs] atbildēja: “Mani stipri skumdina tas, ka jūs aizejat kopā ar viņu, un es baidos, ka tad, kad jūs būsiet nevērīgi, viņu aprīs vilki.”
14
Viņi sacīja: “[Zvēram pie Dieva], ja vilki viņu aprīs tad, kad mēs esam vesels bars [viņam apkārt], tad nudien mēs būsim zaudētāji!”
15
Un, kad viņi aizgāja kopā ar viņu, viņi vienojušies iemest viņu akas dibenā. Un Mēs atklājām viņam: “[Zvēru pie Dieva], tu noteikti pavēstīsi viņiem par šo viņu lietu, kad viņi [to] nenojautīs.”
16
Un vakarā viņi atnāca pie sava tēva raudādami.
17
Viņi sacīja: “Mūsu tēti, mēs sākām sacensties savā starpā un atstājām Jūsufu pie mūsu mantām, un tad viņu aprija vilki. Un tu mums noteikti neticēsi, pat ja mēs sakām taisnību!”
18
Un viņi aptraipīja viņa kreklu ar viltotām/viltus asinīm. [Bet viņu tēvs] sacīja: “Drīzāk jūsu dvēseles jūs savaldzināja uz [to] lietu. Takšu pacietība ir skaista, un tas ir Allāhs, pie kā jāmeklē palīdzība pret to, ko jūs stāstāt!”
19
Atnāca ceļotāji, sūtīja savu ūdens nesēju un tas iemeta savu spaini un teica: “Ak, priecājieties/laime! Tas taču ir puisēns!” Un viņi paslēpuši viņu kā tādu preci, taču Allāhs zina visu, ko viņi dara.
20
Un viņi pārdeva viņu par zemu cenu – pāris dirhemiem, jo viņi vēlējušies no viņa tika vaļā.
21
Un tas [vīrs] no Ēģiptes, kurš viņu bija nopircis, teica savai sievai: “Izturies pret viņu labi/Padari viņa uzturēšanas vietu jauku. Cerams, no viņa mums būs kāds labums vai arī pieņemsim viņu par audžubērnu.” Šādi Mēs nostiprinājām Jūsufu uz zemes, lai iemācītu viņam dažus [paņēmienus], kā tulkot sapņus. Allāhs ir Varens darīt Savas lietas, taču cilvēku vairākums [to] nezina.
22
Un, kad viņš sasniedza brieduma gadus, Mēs devām viņam gudrību un zināšanas, un šādi Mēs atalgojam tos, kuri dara labu.
23
Un tā [sieviete], kuras mājā viņš bijis, viņam uzmācās. Viņa aizslēdza durvis un teica: “Nāc tak, tu!” [Jūsufs] atbildēja: “Pasarg’ Dievs! Viņš ir mans kungs, kurš pret mani labi izturējās/manu uzturēšanas vietu ir darījis jauku. Patiesi, netaisnīgie nebūs veiksmīgi!”
24
Un [zvēru pie Dieva], viņa nudien bija iegribējusi viņu, un viņš būtu iegribējis viņu, ja vien neieraudzītu sava Kunga zīmi. [Mēs darījām] šādi, lai novērstu no viņa to ļaunumu un to netiklību, jo viņš bija [viens] no Mūsu izredzētajiem kalpiem.
25
Un, [kad] viņi abi metušies pie durvīm, viņa pārplēsa garumā viņa kreklu no mugurpuses, bet pie durvīm viņi abi satikās ar viņas vīru. Viņa sacīja: “Kāda gan [cita] atmaksa [jāsaņem] tam, kurš tavai ģimenei vēlējies ļaunumu, kā vien ieslodzījums cietumā vai sāpīgs sods?!”
26
[Jūsufs] atbildēja: “Viņa pati man uzmācās,” un liecinieks no viņas ģimenes liecināja: “Ja viņa krekls ir pārplēsts garumā no priekšpuses, tad viņa saka taisnību, bet viņš ir melis.
27
Bet, ja viņa krekls ir pārplēsts garumā no mugurpuses, tad melo viņa, bet viņš saka taisnību.”
28
Kad viņš ieraudzīja, ka krekls ir pārplēsts garumā no mugurpuses, viņš sacīja: “Tās ir vienas no jūsu [sieviešu] viltībām! Patiesi, jūsu viltības ir lielas!
29
Jūsuf, novērsies no tā; bet tu lūdz piedošanu par savu grēku, jo tu esi sagrēkojusi.”
30
Un sievietes pilsētā sāka runāt: “Azīza sieva uzmācas savam kalpam, kurš lika ielaisties tai sirdī mīlai. Mēs domājam, ka viņa ir skaidros maldos.”
Sonraki 30 ayet →